Vai pienācis Rietumu sabiedrības sabrukums? Ekonomikas un ētikas nešķiramība
„Pāvests Jānis Pāvils II pieredzēja komunisma sagruvumu, bet viņa pēctecis piedzīvos
kapitālisma sabrukumu”, šādu visai intriģējošu, bet varbūt pravietisku viedokli intervijā
aģentūrai Zenit pauda Martins Šlegs, kurš pirms kāda laika Insbrukas universitātē,
Austrijā, pasniedza konstitucionālās tiesības, bet tagad Svētā Krusta universitātē,
Romā, pasniedz morālteoloģiju. Vai profesors gribēja teikt, ka būtu pienācis gals
Rietumu civilizācijai? Pēc viņa domām, lai glābtu ekonomiku, steidzami ir jāatgriežas
pie ētikas. „Vienīgi ar tikumiem varam izglābties no krīzes”, viņš uzsvēra. „Pašpietiekamība
novedīs pie katastrofas”. Profesors uzskata, ka bez morāles nevar pastāvēt brīvais
tirgus. Ekonomika un ētika nav atdalāmas, jo visa centrā atrodas persona ar savu rīcību.
Morāle nedrīkst būt izvēle. Ekonomika ar to ir saistīta jau pēc savas būtības – viņš
sacīja.
Uzņēmumu vadītājiem vai saimniekiem, lai savā biznesā viņi gūtu panākumus,
vajadzīgi tikumi, tātad, pastāvīga un stingra nostāja jeb gatavība darīt labu. Viens
no vadītāja svarīgākajiem tikumiem ir taisnīgums. Savukārt viens no aspektiem, kas
ir būtiski saistīts ar taisnīgumu, ir centieni pēc tā, lai cilvēki augtu un pilnveidotos.
Vadītājs aicināts rūpēties par to, lai viņa padotie būtu atbildīgas personas. Viņam
jāprot novērtēt viņu spējas un talantus. Tieši šajā procesā slēpjas uzņēmuma potenciāls.
M. Šlegs atgādināja, ka taisnīgums ir ne tikai kristīgs, bet arī cilvēcisks tikums.
Vispirms tas ir dabisks tikums, viens no galvenajiem tikumiem. Par to jau senatnē
runāja grieķu filozofi un tikai pēc tam Baznīcas tēvi.
Runājot par krīzes
pārvarēšanu, ASV dzimušais morālteoloģijas pasniedzējs piebilda, ka vajadzīgi jauni
likumi. Itālijā vislielākā bagātība ir cilvēku radošums, jaunas idejas, viņu spējas.
Taču nereti to visu apslāpē birokrātiskas normas. Piemēram, lai atvērtu savu uzņēmumu
– viņš norādīja – Amerikā vajadzīgas aptuveni 26 dienas, bet Itālijā 260. Šlegs aicina
mūsdienu sabiedrību domāt ilgtermiņā. Apgalvojot, ka Jāņa Pāvila II pēctecis pieredzēs
kapitālisma sabrukumu, viņš paskaidroja, ka runa ir par „slikto kapitālismu” – par
tādu ekonomikas veidu, kas ir pretrunā ar ētikas normām.