Benedikta XVI vizīte Beninā ļāva paskatīties uz Āfriku no citas perspektīvas, ieraudzīt
kontinenta pozitīvo potenciālu. Tā nupat noslēgušos apustulisko ceļojumu rezumēja
Vatikāna preses dienesta vadītājs priesteris Federiko Lombardi. Viņš uzskata, ka afrikāņi
ir pateicīgi pāvestam par to, ka viņu kontinentu uzlūkoja, saskatot tā pozitīvās iezīmes.
„Prieks, ar kādu afrikāņi uzņēma Svēto tēvu, atstāja iespaidu uz visiem, jo
tas bija ļoti uzkrītoši, īpaši tad, kad pāvests brauca cauri pilsētai. Tomēr nevaram
teikt, ka tas mūs pārsteidza. Mēs taču labi zinām, ka afrikāņi ir ļoti sirsnīgi un
spēj būt pateicīgi, kad redz, ka viņus ciena, uztver nopietni, pamana viņu labās īpašības
un vērtības. Turklāt šis lieliskais prieks, ko redzējām cilvēku sejās, viņu dziesmās
un dejās, ir Āfrikas pozitīvais aspekts. Un uz to norāda gan apustuliskais pamudinājums,
gan viss šis ceļojums. Mēs esam pārāk pieraduši pie negatīvajiem Āfrikas kontinenta
aspektiem, kuri, protams, eksistē. Tie ir konflikti, ciešanas, slimības, u.c. Bet
nevar pie tā apstāties. Šos negatīvos aspektus vajag pārvarēt, izmantojot milzīgos
resursus, kurus afrikāņos nepieciešams atraisīt ar labas pārvaldes un izglītības palīdzību,
ieguldot attīstības veicināšanā, kā arī sludinot kristīgo cerību. Tas, manuprāt, ir
galvenais pāvesta ceļojuma un adhortācijas vēstījums. Cerība kā kontinenta atdzimšanas
avots. Domāju, nevajag daudz vārdus, lai afrikāņiem nodotu šo vēstījumu. Viņi to saprata.
Par to liecina prieks, ar kādu viņi uzņēma pāvestu,” - intervijā Vatikāna Radio sacīja
priesteris Federiko Lombardi.
Vatikāna Radio ģenerāldirektors atzina, ka pāvestu
ar prieku uzņēma ne tikai katoļi, bet arī citu reliģiju pārstāvji. Kā iemeslu minēja
to, ka pāvesta un Baznīcas vēstījums bija atvērts uz starpreliģiju dialogu un dažādām
tradīcijām. „Adhortācijas noslēgumā ir ļoti skaista doma: tas pats Dievs, kuru jūsu
senči iepazina un godināja kā visas pasaules Radītāju, atklājās Kristū, lai palīdzētu
jums ceļā uz brīvību un attīstību. Līdz ar to kristietība nav sveša Āfrikas reliģiozitātei.
Domāju, afrikāņi saprata to ļoti labi. Šeit ir milzīgs garīguma fundaments un par
to pāvests runā, pieminot pasaules garīgās plaušas. Piezīmēsim, ka Āfrikā nav ateisma.
Tā vietā dažādos veidos tiek atzīts cilvēka garīgais pamats un viņa attiecības ar
Radītāju. Tas ir liels potenciāls, kuru Baznīca pieņem un novērtē ar lielu cieņu,”
intervijā teica jezuīts.
Runājot par to, kuri no pasākumiem Beninā bija simboliski
visizteiksmīgākie, Lombardi minēja tikšanos ar valdības pārstāvjiem un bērniem. Tātad
no vienas puses tiem, kas ir atbildīgi par nākotni un kuriem pāvests teica: neatņemiet
cilvēkiem cerību. Bet no otras puses bērni, kura ir pavisam konkrēta nākotne, kas
jau tagad sākas. Tieši viņi ir arī vislielākie netaisnības, nabadzības un slimību
upuri. Bet var būt arī vislielākais dārgums. Ja par viņiem rūpējas, tad kļūst par
lielu cilvēcisku un garīgu bagātību, no kuras ir atkarīga Āfrikas nākotne.