2011-11-24 14:57:14

Pr. Lombardi: Kristietība Āfrikai nav sveša


Benedikta XVI vizīte Beninā ļāva paskatīties uz Āfriku no citas perspektīvas, ieraudzīt kontinenta pozitīvo potenciālu. Tā nupat noslēgušos apustulisko ceļojumu rezumēja Vatikāna preses dienesta vadītājs priesteris Federiko Lombardi. Viņš uzskata, ka afrikāņi ir pateicīgi pāvestam par to, ka viņu kontinentu uzlūkoja, saskatot tā pozitīvās iezīmes.

„Prieks, ar kādu afrikāņi uzņēma Svēto tēvu, atstāja iespaidu uz visiem, jo tas bija ļoti uzkrītoši, īpaši tad, kad pāvests brauca cauri pilsētai. Tomēr nevaram teikt, ka tas mūs pārsteidza. Mēs taču labi zinām, ka afrikāņi ir ļoti sirsnīgi un spēj būt pateicīgi, kad redz, ka viņus ciena, uztver nopietni, pamana viņu labās īpašības un vērtības. Turklāt šis lieliskais prieks, ko redzējām cilvēku sejās, viņu dziesmās un dejās, ir Āfrikas pozitīvais aspekts. Un uz to norāda gan apustuliskais pamudinājums, gan viss šis ceļojums. Mēs esam pārāk pieraduši pie negatīvajiem Āfrikas kontinenta aspektiem, kuri, protams, eksistē. Tie ir konflikti, ciešanas, slimības, u.c. Bet nevar pie tā apstāties. Šos negatīvos aspektus vajag pārvarēt, izmantojot milzīgos resursus, kurus afrikāņos nepieciešams atraisīt ar labas pārvaldes un izglītības palīdzību, ieguldot attīstības veicināšanā, kā arī sludinot kristīgo cerību. Tas, manuprāt, ir galvenais pāvesta ceļojuma un adhortācijas vēstījums. Cerība kā kontinenta atdzimšanas avots. Domāju, nevajag daudz vārdus, lai afrikāņiem nodotu šo vēstījumu. Viņi to saprata. Par to liecina prieks, ar kādu viņi uzņēma pāvestu,” - intervijā Vatikāna Radio sacīja priesteris Federiko Lombardi.

Vatikāna Radio ģenerāldirektors atzina, ka pāvestu ar prieku uzņēma ne tikai katoļi, bet arī citu reliģiju pārstāvji. Kā iemeslu minēja to, ka pāvesta un Baznīcas vēstījums bija atvērts uz starpreliģiju dialogu un dažādām tradīcijām. „Adhortācijas noslēgumā ir ļoti skaista doma: tas pats Dievs, kuru jūsu senči iepazina un godināja kā visas pasaules Radītāju, atklājās Kristū, lai palīdzētu jums ceļā uz brīvību un attīstību. Līdz ar to kristietība nav sveša Āfrikas reliģiozitātei. Domāju, afrikāņi saprata to ļoti labi. Šeit ir milzīgs garīguma fundaments un par to pāvests runā, pieminot pasaules garīgās plaušas. Piezīmēsim, ka Āfrikā nav ateisma. Tā vietā dažādos veidos tiek atzīts cilvēka garīgais pamats un viņa attiecības ar Radītāju. Tas ir liels potenciāls, kuru Baznīca pieņem un novērtē ar lielu cieņu,” intervijā teica jezuīts.

Runājot par to, kuri no pasākumiem Beninā bija simboliski visizteiksmīgākie, Lombardi minēja tikšanos ar valdības pārstāvjiem un bērniem. Tātad no vienas puses tiem, kas ir atbildīgi par nākotni un kuriem pāvests teica: neatņemiet cilvēkiem cerību. Bet no otras puses bērni, kura ir pavisam konkrēta nākotne, kas jau tagad sākas. Tieši viņi ir arī vislielākie netaisnības, nabadzības un slimību upuri. Bet var būt arī vislielākais dārgums. Ja par viņiem rūpējas, tad kļūst par lielu cilvēcisku un garīgu bagātību, no kuras ir atkarīga Āfrikas nākotne.

I. Puce / VR







All the contents on this site are copyrighted ©.