Roma: tematiska tikšanās par svētīgo Jāni Pāvilu II un cilvēku ģimenes attīstību
„Svētīgā Jāņa Pāvila II devums cilvēciskās ģimenes attīstībā,” saiets par šādu tematu
oktobra nogalē bija sarīkots Eiropas universitātē Romā. Pasākuma iniciatīva pieder
nevalstiskajai sociālajai organizācijai „Der pūlēties”. Organizācijas mērķis ir visiem
interesentiem piedāvāt tematus, kas attiecas uz dialogu starp kultūrām, solidaritāti
un cilvēka integrālu attīstību.
Visa Jāņa Pāvila II dzīve var tikt uzskatīta
par solidaritātes, taisnības, miera, katra cilvēka tiesību himnu. Katrs šī neaizmirstamā
pāvesta vārds, katrs žests, ir bijuši mīlestības zīme, aicinājums vienmēr darboties
brālības, beznosacījumu dāvināšanās un dalīšanās garā. Jāni Pāvilu II atcerēties Eiropas
universitātē ieradās viņa beatifikācijas lietas postulators Slavomirs Oders, medicīnas
zinātņu doktors, neiroķirurgs Karlo Jovine, kurš kā konsultants piedalījās beatifikācijas
lietas izskatīšanas procesā, un Katija Di Dente – gleznotāja un grāmatu „Pieskarties
krāsai” autore.
„Viens no pīlāriem, uz kura balstās Jāņa Pāvila II doma, ir
atbildība, kuru cilvēks nes uz saviem pleciem iepretim Dieva uzticētajam mantojumam,”
teica Slavomirs Oders. „Cilvēka ģimenes attīstība,” atgādināja postulators, notiek
caur viņa pūliņiem dzīvot saskaņā ar patiesību par sevi, vadoties pēc Kristus Iemiesošanās
modeļa. Enciklikā Sollicitudo rei socialis, kas izdota 1987. gadā, 20. gadskārtā
kopš pāvesta Pāvila VI enciklikas Populorum progressio, Jānis Pāvils II izklāstīja
būtisku tematu – Dieva doto cilvēka paaicinājumu. Nav šaubu, ka tas aptver visas viņa
dimensijas. Attīstības jēdziens nevar būt tikai sekulārs. Tas parādās kā būtiskā mūsdienīga
izteiksme, kā cilvēka iedzimta dimensija, ja cilvēks tiek aplūkots visā savā veselumā.
Tāpēc nav iespējams atteikties no tā iekšējā parametra, kas ir ierakstīts cilvēka
specifiskajā dabā. Nedrīkst aizmirst, ka cilvēks ir radība ar miesu un garu, kas izveidota
no zemes, un tātad, ir pakļauta iznīcīgajam, taču, būdama Dieva attēls, tā ir mūžīga,
tāpat kā pats Dievs ir mūžīgs.
Profesors Karlo Jovine runāja par savu mediķa
pieredzi, darbojoties pāvesta Jāņa Pāvila II postulācijas lietā. Viņš apstiprināja,
ka zinātniski nav iespējams izskaidrot māsas Marī Simonas Pjēras Normanas izdziedināšanu
no Parkinsona slimības. „Savā medicīniskajā relācijā,” pastāstīja neiroķirurgs, „detalizēti
analizēju sarežģītās motivācijas, kas man lika uzskatīt par neizskaidrojamu māsas
Normanas izveseļošanos un veidu, kā tas notika, jo izveseļošanās bija pārliecinoša,
pēkšņa un galēja. Taču ārpus zinātniskiem izskaidrojumiem, pastāv cilvēciskās, psiholoģiskās
un ētiskās dabas aspekti, ko uzskatu par ne mazāk svarīgiem. Der, piemēram, atcerēties,
ka māsa Normana ir izdziedināta no Parkinsona – no tās pašas slimības, ar ko sirga
Jānis Pāvils II. Bez tam, savu dzīvi viņa ir veltījusi, kalpojot dzimstošajai dzīvībai,
kas vienmēr ir bijusi viena no centrālajiem tematiem Jāņa Pāvila II mācībā. Tieši
ģimenes tematam 1981. gadā Karols Vojtila ir veltījis apustulisko pamudinājumu Familiaris
Consortio. Tajā viņš izcēla laulībā balstītu ģimeni kā pamatu plašākas cilvēciskās
ģimenes attīstībai.
Tematisko saietu „Svētīgā Jāņa Pāvila II devums cilvēciskās
ģimenes attīstībā” papildināja arī gleznu izstāde par Amazones upes baseina saglabāšanu
Latīņamerikā. Šodien termins „attīstība” tiek ļoti apspriests, un salīdzinot ar iepriekšējiem
gadiem, tas pieņem aizvien plašāku nozīmi. Gleznotāja Katija Di Dente pastāstīja par
savu gleznu izstādi Eiropas universitātes telpās. Māksliniece teica: „Esmu šeit, lai
ar krāsām liecinātu par Dieva mīlestību uz šīm tautām. „Ienākot Amazones mežos un
satiekot indiāņu ciltis, katra mūsu prāta un spriešanas shēma pārveidojas, atklājot
„citādo”, kas savā dažādībā liek ieraudzīt jaunus skatījumus, dzīves stilus, jaunas
cilvēciskās, kultūras un racionālās dimensijas.”