Pēcsinodālā apustuliskā adhortācija „Africae munus”, kuru pāvests Benedikts XVI rītdien
pasniegs Āfrikas bīskapiem, balstās uz 57 ieteikumiem, kurus Sinodes tēvi sagatavoja
2009. gada ārkārtējās asamblejas noslēgumā. Dokuments sastāv no divām daļām: pirmā
ir veltīta Āfrikas Baznīcas galvenajām struktūrām, kas kalpo izlīgumam, taisnībai
un mieram – jo īpaši evaņģelizācijas misijā; otrā daļa aplūko Baznīcas devumu sabiedrībai
caur izglītību, veselības aprūpi un sociālo saziņu.
Konkrēti priekšlikumi,
kas balstās uz Sinodes tēvu noslēguma ieteikumiem: - Sekmēt lectio divina
(dievbijīgu Svēto Rakstu lasīšanu), kas ceļ brālīgu sadraudzību; - Noorganizēt
Kontinentālu Euharistisko kongresu, lai svinētu Euharistijas iedibināto brālību, kas
pārsniedz valodas, cilšu un etniskās atšķirības; - Noskaidrot lokālo Baznīcu ierosinājumus
par jauniem svētajiem; - Iedrošināt bīskapus atbalstīt SECAM (Āfrikas un Madagaskaras
bīskapu konferenču simpoziju); - Veicināt ikgadēju Izlīguma dienu vai nedēļu rīkošanu,
vislabāk Adventes vai Lielā gavēņa laikā; - Piesaistot Svēto Krēslu un SECAM, virzīt
ideju par kontinentālu Izlīguma gadu.
Būtiski aspekti Starpreliģiju
dialoga veidošana gan ar islāmu, gan tradicionālajām reliģijām. Ekumenisms ietver
jaunu ekumeniskās sadarbības formu meklēšanu un veidošanu ar mērķi apkarot sinkrētisma,
sektu izplatīšanās un neatkarīgu „šķeltnieku” kopienu veidošanās tendences.
„Āfrikai
ir nepieciešams dzirdēt Kristus balsi, kas mūs visus aicina mīlēt pat savus ienaidniekus.”
(AM 13) Adhortācija aicina visas tautas izlīgt ar Dievu un tuvāko – tas ir nepieciešams
nosacījums īstam mieram. Svētais tēvs uzsver, ka Baznīcas pienākums ir veidot sirdsapziņu
saskaņā ar dievišķo taisnību. Dokuments pievēršas subsidiaritātei (funkciju decentralizēšanai),
solidaritātei un žēlsirdībai un saka: „Uzmanība pirmkārt ir jāvelta nabagajiem, izsalkušajiem,
slimajiem, ieslodzītajiem, migrantiem, bēgļiem un pārvietotajiem.” Baznīca sekmē jaunas
Āfrikas veidošanos, atbalsojot nevainīgi vajāto un tautu, kuru valdnieki personīgo
interešu vārdā ieķīlā tās tagadni un nākotni, kluso kliedzienu (cf. AM 30).
Dokuments
aicina nopietni izvērtēt tradicionālo paradumus, jo īpaši ar izlīgumu saistītos, izceļot
tos aspektus, kas palīdz vai arī tieši otrādāk – kavē Evaņģēlija inkulturizācijai.
Pāvests lūdz ar īpašu aizstāvību un aizsardzību nodrošināt ģimenes, sievietes, bērnus
un cilvēka dzīvību, piezīmējot, ka Baznīca cīņā pret malāriju, tuberkulozi un HIV/AIDS
ir frontes priekšējās līnijās. Runājot par cīņu pret HIV/AIDS, pāvests Benedikts XVI
uzsver, ka tajā ir jābūt gan ētiskai, gan medicīniskai dimensijai: slimības izplatīšanos
vislabāk var aizkavēt, atsakoties no tādas kultūras, kurai raksturīgas juceklīgas
seksuālās attiecības, t.i. ievērojot uzticību laulībā un atturību ārpus tās. Dokuments
norāda arī uz nepieciešamību cīnīties ar analfabētismu, ko raksturo ar vārdiem „sociālā
nāve”, kā arī pauž cerību, ka Āfrikā tiks atcelts nāvessods.
Apustuliskais
pamudinājums iztirzā jautājumu par labu pārvaldību, pieminot vajadzību pēc brīvām
un taisnīgām vēlēšanām, neatkarīgu tiesu varu un caurspīdīgu administrāciju. Tāpat
dokuments aplūko nepieciešamību objektīvi un pareizi pārvaldīt dabas resursus un nosoda
to netaisnīgu izmantošanu.
Jaunais dokuments „Africae munus” aktualizē arī
nepieciešamību rūpēties par visu Baznīcas kārtu cilvēku nepārtrauktu un nopietnu ticības
formāciju, kā arī būt par autentisku Kristus liecinieci caur tās daudzajiem labajiem
darbiem.