Tuvojas pāvesta vizīte Beninā

Trīsdesmit divus mēnešus pēc sava pirmā ceļojuma uz Āfriku, pāvests Benedikts XVI atkal atgriežas Melnajā kontinentā. Šoreiz par sava ceļojuma mērķi viņš ir izvēlējies Beninu, kur uzturēsies no 18. līdz 20. novembrim. Svētā tēva vizīte galvenokārt ir saistīta ar Āfrikas Bīskapu pēcsinodālā pamudināja iznākšanu.

Apustuļa Pētera pēctecis Beninā viesosies jau trešo reizi. Divreiz – 1982. un 1993. gados, šeit pabija Jānis Pāvils II. Benedikts XVI šai Rietumāfrikas zemē pie Gvinejas jūras līča apmeklēs Kotonou pilsētu, pēc tam dosies uz 40 kilometrus attālo Ouidahu, lai tieši tur parakstītu pēcsinodālo pamudinājumu, un lai apmeklētu arī ilggadējā Vatikāna kūrijas darbinieka, dažādu dikastēriju vadītāja, kardināla Bernardina Gantina kapu.

Beninas Republika agrāk saucās Dahomeja. Savu neatkarību no Francijas tā atguva 1960. gada 1. augustā. 117 kvadrātkilometru lielā teritorija robežojas ar Togo, Nigēriju, Nigēru un Burkina Faso. Šodien tajā dzīvo ap 9 miljoni iedzīvotāju. Pirmajos 20 gados pēc neatkarības atgūšanas, Benina bija autokrātiska, ģenerāļa Ahmeda Matjē Kerekou pārvaldīta marksistiski-ļeņiniska valsts, bet šobrīd tajā ir daudzpartiju sistēma. Pašreizējais valsts galva ir prezidents Tomass Jaiji Boni, pēc izglītības ekonomists, studējis Dakāras universitātē Senegālā, kā arī Orleānas un Parīzes universitātēs Francijā. Vairākus gadus darbojies banku jomā.

Beninā dzīvo ap 40 etniskās grupas, daudzām no tām ir sava atsevišķa valoda. Oficiālā valoda valstī joprojām ir franču. Statistikas dati ir ļoti pretrunīgi. Saskaņā ar vienu no aplūkotajiem avotiem, Katoliskajai Baznīcai šeit pieder ap 17% iedzīvotāju, ap 15% ir musulmaņi, 3% - dažādu protestantu kopienu piederīgo, bet lielākā daļa – ap 65% piekopj tradicionālās reliģijas. Benina ir pasaulē izplatītās vudū ticības dzimtene. Tiesa, šodien vudū piekritēju visvairāk ir Brazīlijā, Karību jūras salās un daļā ASV, kur tā sāka attīstīties vergu un to pēcteču vidē. Beninā kopš 1992. gada vudū ir atzīta par vienu no oficiālajām reliģijām.

Katoliskā Baznīca šai valstī sastāv no 10 ekleziālajām vienībām, kurās darbojas 338 draudzes, 801 pastorālais centrs, 11 bīskapi, 684 diecezālie un 127 reliģiskie priesteri, 139 reliģiskie brāļi, 1247 māsas, 11 251 katehēts. Priesterībai gatavojas 497 semināristi. Baznīca vada 217 skolas, kurās mācās 57 770 audzēkņi. Beninā ir arī 150 katoļu karitatīvie un sociālie centri.

Kristietība Beninā sāka izplatīties tieši no jau pieminētās Ouidahas. Misionāri šeit ieradās 1861. gada 16. aprīlī – tātad, šogad Beninai apritēja 150 evaņģelizācijas gadi. Pāvesta vizīte zināmā mērā būs saistīta arī ar šo nozīmīgo gadskārtu.

Diemžēl, Ouidaha – pilsēta okeāna krastā, saistās ne tikai ar kristīgās vēsts izplatību, bet arī ar vienu no tumšākajām lappusēm Beninas un visas Āfrikas vēsturē. No šejienes miljoniem cilvēku no dažādām kontinenta malām tika aizvesti verdzībā. Katru gadu no Ouidahas vien aizpeldēja kuģi ar 15 līdz 20 tūkstošiem ar nokaitētu dzelzi apzīmogotu un ķēdēs sasietu cilvēku. Šodien pilsētā par to atgādina mauzolejs, kas nosaukts par „Neatgriešanās vārtiem”.

I. Šteinerte/VR