Tikšanās Asīzē: "Mēs nenākam, lai lūgtos kopā, bet sanākam kopā, lai lūgtos"

1986. gadā, kad reliģiju pārstāvji pirmoreiz sapulcējās Asīzē, tikšanās moto bija „Mēs nenākam, lai lūgtos kopā, bet sanākam kopā, lai lūgtos”. „Tā ir nozīmīga atšķirība,” skaidro islāma reliģijas eksperts, jezuītu tēvs Felikss Kjorners. Šobrīd viņš pasniedz reliģiju teoloģiju Pontifikālajā Gregora universitātē, pirms tam seši gadi aizvadīti Turcijā, kur viņš nodevās islāma studijām un centās veidot tiltus ar musulmaņu pasauli.

Tā kā daudzi ir neizpratnē par to, ka pašreizējā Asīzes saieta laikā katras reliģijas pārstāvji lūdzas atsevišķi, tēvs Kjorners intervijā Vatikāna radio uzsver, ka tikšanos Asīzē nevajag uztvert kā lūgšanu tekstu recitēšanu visiem kopā – tā, it kā visas reliģijas būtu kāda apvienotā Esperanto tipa reliģija, vai kāda mākslīgi izveidota ūnija. Starp reliģijām pastāv atšķirības un jau 1986. gadā tikšanās dalībnieki to skaidri apzinājās. Vēl agrāk – pirms 50 gadiem Vatikāna II koncils ir noformulējis Katoliskās Baznīcas attieksmi pret citām reliģijām. Tēvs Kjorners atgādina, ka šai laikā ir sperti trīs nozīmīgi soļi, kurus var attiecināt uz trīs pāvestu mācību – Pāvila VI pontifikāta laikā auga un nostiprinājās apziņa par dialoga nepieciešamību, Jāņa Pāvila II laikā tika veidotas attiecības, bet Benedikta XVI laikā notiek iedziļināšanās dialoga būtībā.

I. Šteinerte / VR