Benedikts XVI Asīzē: "Esiet patiesības un miera svētceļnieki!"
Nekādā gadījumā nedrīkst veikt vardarbību, atsaucoties uz Dievu. Šo patiesību izteica
Asīzes tikšanās dalībnieki. 27. oktobra priekšpusdienā Benedikts XVI ieradās svētā
Franciska dzimtajā pilsētā, lai kopā ar reliģiju un kristīgo konfesiju pārstāvjiem
lūgtos par mieru un taisnību pasaulē. Pirms divdesmit pieciem gadiem Asīzē notika
vēsturiskā tikšanās, kuras iniciators tolaik bija svētīgais pāvests Jānis Pāvils II.
1986. gada 27. oktobrī Asīzē Baznīcu un reliģiju līderi kopīgi lūdzās par mieru pasaulē.
Kāds noskaņojums valdīja Asīzē? Stāsta Ingrīda Puce: “Vakar ieradāmies Asīzē.
Jāsaka, ka vienīgais, kas liecināja, ka šodien notiks liels pasākums, bija ārkārtīgi
sakoptā stacija, kur redzējām nupat nokrāsotās sienas, kā arī laukums, kurā tika ierīkota
skatuve un notika mūziķu mēģinājumi. Cilvēku bija diezgan maz. Asīze mūs sagaidīja
klusa un mierīga. Naktī notika divi lūgšanu pasākumi. Viens no tiem bija slavēšanas
vakars. Bija iespēja arī piedalīties adorācijā, kas notika Eņģeļu Karalienes bazilikas
laukumā.”
27. oktobra
rītā (plkst. 8.00) no Vatikāna stacijas izbrauca ātrgaitas vilciens „Frecciargento”.
Benediktu XVI apsveica satiksmes Itālijas ministrs Altero Matteoli un dzelzceļa pārvaldes
vadītāji. Vagonā kopā ar Svēto tēvu bija Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs I,
Kenterbērijas arhibīskaps Viljams, Astanas pareizticīgo metropolīts Aleksandrs, Pasaules
Baznīcu padomes ģenerālsekretārs Olafs Fikse Tveits un daudzi citi. Visi pasažieri
saņēma Itālijas dzelzceļa parvaldes sagatavotās piemiņas medaļas.
Pēc nepilnām
divām stundām vilciens piestāja nesen atjaunotajā Asīzes stacijā. Pāvestu sagaidīja
vietējās Baznīcas un civilas varas pārstāvji. „Pārdomu, dialoga, un lūgšanas par mieru
dienā” piedalījās 300 dalībnieki - kristīgo Baznīcu un reliģiju pārstāvji. Starp uzaicinātajiem
bija arī vairāki agnostiķi.
Vai mēs pazīstam Dievu un spējam Viņu no jauna
atklāt cilvēcei, lai panāktu patiesu mieru? – jautāja Benedikts XVI. Pāvests uzsvēra,
ka miera avots ir Dievs. Cilvēks to var veicināt tikai tad, ja viņš pa īstam iet pretī
Dievam. Uzrunājot Asīzes Eņģeļu Karalienes bazilikā sanākušos tikšanās dalībniekus,
pāvests lielu uzmanību veltīja divām diametrāli pretējām mūsdienās izplatīto vardarbības
jauno formu tipoloģijām, proti, terorismam un Dieva noliegšanai. 1989. gadā sagruva
Berlīnes mūris. Tautas atguva brīvību. Griba būt brīviem bija stiprāka par bailēm.
Tagad mēs esam pateicīgi par šo brīvības uzvaru, kas reizē bija arī miera uzvara –
sacīja Svētais tēvs. Taču kas notika pēc tam? Šodien, diemžēl, pietrūkst miera un
patiesās brīvības. Pasaulē joprojām valda šķelšanās. Pāvests atgādināja, ka brīvība
ir liela vērtība. Taču mūsdienu sabiedrībai pietrūkst drošu orientieru un brīvība
tiek pārprasta. Daudzi to uztver pat kā brīvību rīkoties vardarbīgi.
Vardarbība
nereti notiek reliģijas vārdā. Runājot par terorismu, Benedikts XVI uzsvēra, ka tas
ir pilnīgā pretrunā ar reliģijas būtību. Daži var iebilst, kā var zināt, kāda ir reliģijas
patiesā daba? Vai patiešām var runāt par visu reliģiju kopīgo dabu? Šajā kontekstā
viņš norādīja, ka būtiska nozīme ir starpreliģiju dialogam. Pāvests ar nožēlu atzina,
ka savā laikā ir notikusi vardarbība arī kristīgās ticības vārdā. Taču tā bijusi šīs
ticības ļaunprātīga izmantošana. Vardarbība ir radikālā pretrunā ar ticības dabu.
Dievs, kuram mēs, kristieši, ticam, ir Radītājs un visu cilvēku Tēvs. Līdz ar to visi
cilvēki ir brāļi un māsas. Tie veido vienu ģimeni. Kristus krusts mums ir Dieva zīme.
Dievs, vardarbības vietā, vienojas ar mums mūsu ciešanās un mīl mūs. Viņa vārds ir
„mīlestības un miera Dievs” (2 Kor 13, 11). Pāvests piebilda, ka kristiešu
uzdevums ir nemitīgi šķīstīties un, neraugoties uz cilvēcisko vājumu, rūpēties, lai
kristīgā reliģija vienmēr būtu miera līdzeklis.
Kas attiecas uz šodien izplatīto
Dieva noliegšanu, Benedikts XVI atgādināja, ka tā neizbēgami izraisa arī pagrimumu
sabiedrībā. Atmetot Dievu, cilvēks zaudē savu cilvēcību. Par to liecina, piemēram,
prātam neaptveramie briesmu darbi, kas tika pastrādāti koncentrācijas nometnēs. Par
to liecina arī problēmas, kas sabiedrību skar šodien – naudas, varas un mantas elkdievība,
narkotiku un citu atkarību izplatība, un vardarbība. Pēdējā kļūst par normālu parādību
un dažviet pasaulē draud iznīcināt mūsu jaunatni – sacīja pāvests, piebilstot, ka
tādējādi tiek iznīcināts arī miers un, savukārt, ja nav miera, notiek cilvēka pašiznīcināšanās.
Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI norādīja, ka cilvēki, kuri nav saņēmuši ticības
dāvanu, bet tomēr meklē patiesību, atrodas uz Dieva meklējumu ceļa. Šie cilvēki, meklējot
to, kas patiess un labs, ir ceļā pie Dieva. Viņi ir „patiesības svētceļnieki, miera
svētceļnieki”. Svētais tēvs uzsvēra, ka lielā mērā arī no mums, kristiešiem, ir atkarīgs
tas, vai Dieva meklētāji atradīs Viņu. Patiesības meklētāji meklē īsto Dievu, taču
paši ticīgie nereti Viņu aizēno vai rāda citiem izkropļotu Viņa attēlu. Tātad, šo
meklētāju iekšējā cīņa un jautājumi ticīgajiem ir aicinājums attīrīt savu ticību,
lai apkārtējie varētu saskatīt patieso Dievu. Pāvests paskaidroja, ka tieši tādēļ
uz šo tikšanos speciāli uzaicināja arī neticīgos. Norādīja, ka ir svarīgi sanākt visiem
kopā, lai ietu pretī patiesībai, stingri apņemtos aizstāvēt cilvēka cieņu un kalpotu
mieram. Viņš apliecināja, ka katoļu Baznīca nekad neatteiksies no šīs cīņas pret vardarbību.
Tā nekad nemitēsies iestāties miera labā. „Mūs vada kopīga griba būt par patiesības
svētceļniekiem, miera svētceļniekiem”, sacīja Benedikts XVI.
Pēc tikšanās
bazilikā pāvests un saieta dalībnieki ieradās Porcjunkulas konventā uz kopīgu pusdienu
maltīti. Pēc tam katrs savā istabā stundu pavadīja klusumā, pārdomājot un lūdzoties
par mieru un taisnību pasaulē. Dienas otrā daļa iesākās ar svētceļojumu no Eņģeļu
Karalienes bazilikas uz Svētā Franciska bazilikas laukumu. Šajā vietā pirms divdesmit
pieciem gadiem notika svētīgā Jāņa Pāvila II sasauktā starpreliģiju tikšanās. Minētajā
svētceļojumā šodien piedalījās arī Benedikts XVI. Viņš kājām gāja no Eņģeļu Karalienes
bazilikas līdz Losandželosas laukumam. Svētā Franciska bazilikas laukumā notika šī
saieta galvenais pasākums, proti, svinīga apņemšanās darboties miera labā. Diena noslēdzās
ar savstarpēju miera un izlīgšanas žestu, Svētā tēva atvadu uzrunu un sv. Franciska
kapa apmeklējumu. Pāvesta atgriešanās Vatikānā paredzēta pulksten 20.30.
„Pēdējos
divdesmit piecos gadus iegūtā pieredze liek mums būt par patiesības svētceļniekiem
un veidot pasauli par miera vietu” – teica kardināls Peters Turksons, sveicot Eņģeļu
Karalienes bazilikā sapulcējušos Asīzes tikšanās dalībniekus. Pontifikālās „Taisnība
un miers” padomes prezidents atgādināja, ka 1986. gada 27. oktobrī svētā Franciska
dzimtajā pilsētā ieradās reliģiju, kristīgo konfesiju un ekleziālo kopienu līderi,
lai kopīgi lūgtos par mieru pasaulē. „Viņi ieradās ar pārliecību, ka miers ir jāveido
uz taisnības, patiesības, brīvības un mīlestības pamatiem, atzīstot, ka reliģiju uzdevums
ir sagatavot cilvēku sirdis patiesa miera veidošanai” – teica kardināls.
Asīzē
atkal tikās reliģiju pārstāvji. Viņi ieradās kā „patiesības un miera svētceļnieki,”
lai ar lūgšanu atzīmētu pirmās tikšanās 25. gadskārtu un no jauna apņemtos veidot
un stiprināt mieru un taisnību pasaulē.