Svētais Krēsls izdevis Notu par starptautiskās finansu sistēmas reformu

24. oktobrī Svētā Krēsla preses zālē tika prezentēta Pontifikālās padomes „Taisnība un miers” izdotā Nota par starptautiskās finansu sistēmas reformu. Notā tiek piedāvāts izveidot sabiedrisko autoritāti, kam minētajā jautājumā piederētu universāla kompetence.

Izdarot šī dokumenta kopsavilkumu, var izcelt vairākus punktus. Vispirms – par Pasaules līmeņa sabiedriskās autoritātes izveidošanu, kas kalpotu kopējam labumam. Šādu organismu Svētais Krēsls uzlūko kā „vienīgo apvārsni, kas atbilst mūsdienu jaunajām realitātēm”. „Pašreizējos ekonomiskās un finansu krīzes apstākļos, kad ir atklājusies egoistiska rīcība un kolektīva alkatība, kas ir vedusi pie kopējo labumu piesavināšanās plašā mērogā,” Vatikāna dikastērijs vēlas piedāvāt risinājumu cilvēces nākotnes labā.

Dokumentā norādīts, ka vairāk nekā miljardam pasaules iedzīvotāju iztikas minimums šodien ir tikai nedaudz vairāk par vienu dolāru dienā. Ir palielinājusies nevienlīdzība, pieaugusi spriedze un migrācijas plūsmas. Nav pieļaujama dažu valstu attīstība uz citu valstu rēķina. „Nedrīkstam palikt vienaldzīgi situācijā, kad cilvēks cilvēkam ir ienaidnieks. Ja negribam, lai tiktu iedragātas demokrātiskās institūcijas, tai skaitā, visstabilākās, un pasaulē plosītos vardarbība, ir jānovērš netaisnības, kas ietekmē sociālo, politisko un ekonomisko dzīvi,” teikts Notā.

Tekstā kā viens no galvenajiem krīzes cēloņiem izcelts tāds ekonomiskais liberālisms, kas nav pakļauts likumiem un kontrolei. Uz nekontrolēta liberālisma briesmām savā enciklikā Populorum progressio jau 1967. gadā norādīja pāvests Pāvils VI. Savukārt, pēc tam, kad bija izgāzies marksistiskais kolektīvisms, pāvests Jānis Pāvils II runāja par risku, kāds rodas tad, ja par elku tiek uzskatīts tirgus, kurā tiek ignorēts fakts, ka pastāv arī tādi labumi, kas pēc savas dabas nav tikai un vienīgi prece.

Notā tiek nosodīti monetārie un finansiālie tirgi, kam pārsvarā ir spekulatīvs raksturs, un kas grauj patieso ekonomiku, jo īpaši nabadzīgajās valstīs. Nosodījumu izpelnījusies arī tāda pasaules ekonomika, kurā aizvien vairāk dominē utilitārisms un materiālisms, ko raksturo pārmērīga kredītu un spekulatīvu vērtspapīru ekspansija, kas ir radījusi uzticības krīzi. Šis fenomens 2008. gadā noveda pie nozīmīgas starptautiskās finansu institūcijas kraha Amerikas Savienotajās Valstīs, kura sekas izjūt miljardiem cilvēku visā pasaulē.

Saskaņā ar dokumentā teikto, trīs graujošas ideoloģijas ir utilitārisms, individuālisms un tehnokrātija. Arī tās ir krīzes pamatā. Pretstats utilitārismam un individuālismam ir solidaritāte. Pāvests Benedikts XVI ir norādījis arī uz jaunu ideoloģiju – uz tehnokrātiju, jeb tādu tehnikas absolutizāciju, kas cenšas veicināt nespēju saprast to, kas nav izskaidrojams ar vienkāršu matēriju. Rezultātā, galvenie krīzes upuri tiek padarīti aizvien nabadzīgāki gan materiālajā, gan morālajā ziņā.

Jaunajā padomes „Taisnība un miers” notā norādīts, ka tirgum ir jākalpo cilvēka personai, ka galvenā vieta tajā ir jāierāda ētikai un saprātīgai finanšu politikai. Benedikts XVI ir apgalvojis, ka krīzes sakne slēpjas ne tikai ekonomikā un finansēs, bet galvenokārt morālē. Tāpēc ir jāatjauno ētikas primāts un līdz ar to arī par kopējo labumu atbildīgas politikas primāts.

Atsevišķs punkts dokumentā veltīts arī finansiālo operāciju nodokļiem, kam seko sīkāks izklāsts par starptautiskās monetārās sistēmas reformu un Pasaules centrālo banku kā globālās valūtas kontroles formu. Starptautiskais valūtas fonds šodien ir zaudējis spēju garantēt pasaules finansiālo stabilitāti, tāpēc ir nepieciešama organizācija, kas ir balstīta uz starptautiski saskaņotu likumu kopumu, lai spētu pārvaldīt globālo finansu tirgu, kas ir izaudzis daudz ātrāk nekā reālā ekonomika. Šādai pasaules autoritātei, jeb Pasaules centrālajai bankai būtu jākalpo dažādām dalībvalstīm, vadoties pēc subsidiaritātes principa.

I. Šteinerte/VR