Vispārējā audience: pāvests atskatās uz savu vizīti Vācijā

Pateicos Dievam, ka Viņš man dāvāja šo skaisto un bagātīgo iespēju būt savā Dzimtenē – sacīja Benedikts XVI, trešdienas vispārējās audiences laikā atskatoties uz savu četru dienu ilgo pastorālo vizīti Vācijā. „Kur ir Dievs, tur ir nākotne” – bija šīs vizītes moto. Svētais tēvs norādīja, ka galvenais viņa apustuliskā ceļojuma mērķis bija stiprināt katoļticīgos viņu ticībā un dalīties ar viņiem šīs ticības priekā. Laika posmā no 22. līdz 25. septembrim pāvests apmeklēja Berlīni, Erfurti, Etcelbahu un Freiburgu. Jau sagaidīšanas ceremonijas laikā Berlīnē viņš pasvītroja, ka ir ieradies, lai „satiktu cilvēkus un runātu par Dievu”. Šī rīta katehēzes mācībā viņš atzina, ka atceras ar dziļu pateicību viņa sirsnīgo un entuziasma pilno uzņemšanu. Apliecināja, ka dažādas tikšanās, bet jo īpaši Euharistijas svinības bija „lieli ticības svētki”, kuru laikā apustuļa Pētera pēctecis varēja stiprināt savus brāļus ticībā.

Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos vispārējās audiences dalībniekus, Benedikts XVI pieminēja savu uzstāšanos Vācijas parlamentāriešu priekšā. Tā bija pirmā reize, kad Bundestāgā ieradās pāvests. „Es viņiem atgādināju, ka Dievs neapdraud ne demokrātiju, ne brīvību, bet, tieši pretēji, Viņš ir garants tam, lai visa cilvēce varētu dzīvot taisnīgi un mierā”, sacīja Svētais tēvs. Tiekoties ar Vācijas prezidentu Kristiānu Vulfu, Benedikts XVI norādīja uz reliģijas un brīvības savstarpējām attiecībām, atgādinot bīsk. Vilhelma fon Ketlera vārdus: „Tāpat kā reliģijai ir vajadzīga brīvība, tāpat arī brīvībai ir vajadzīga reliģija”. Uzrunājot Vācijas ebreju kopienu, pāvests norādīja uz kopīgajām ticības saknēm un līdz šim panāktajiem savstarpējā dialoga augļiem. Savukārt vēršoties pie musulmaņu reliģijas pārstāvjiem, runāja par reliģiskās brīvības nozīmi miera veicināšanas procesā. Vizītes pirmais posms noslēdzās ar svēto Misi Berlīnes Olimpiskajā stadionā. Tās laikā Svētajam tēvam bija iespēja tikties ar katoļticīgajiem un stiprināt viņus ticībā. Viņš tos mudināja dzīvot nemitīgā vienotībā ar Kristu.

Benedikta XVI ceļojuma pa Vāciju otro posmu iezīmēja ekumenisma gars. Erfurtē viņš lūdzās kopā ar Evaņģēliskās Baznīcas Padomes pārstāvjiem. Tā ir pilsēta, kur Mārtiņš Luters iestājās augustīniešu kopienā un tika ordinēts par priesteri. Šodienas audiences laikā pāvests atzina, ka šī tikšanās bija sirsnīga, tā noritēja savstarpēja dialoga un lūgšanas garā, un ļāva visiem dziļāk pievērsties Kristum. Mēs atkal redzējām, cik svarīga ir mūsu kopīgā ticības Kristum liecība mūsdienu pasaulē, kas bieži vien ignorē Dievu un neinteresējas par Viņu – sacīja pāvests. Ceļā uz pilnīgu vienotību ir nepieciešami mūsu kopīgi pūliņi. Taču reizē vienmēr jādzīvo ar apziņu, ka mēs paši nevaram „radīt” ne ticību, ne vienotību. Patiesa vienotība drīzāk ir Kunga dāvana, kurš lūdzās un aizvien lūdzas par savu mācekļu vienotību. Tikai Kristus var mums dāvāt šo vienotību. Mēs būsim vienotāki tādā mērā, kādā vērsīsimies pie Viņa un ļausim Viņam sevi pārveidot. Benedikts XVI norādīja, ka Erfurtē ļoti aizkustinošas bija liturģijas svinības. To laikā viņš aicināja ticīgos sekot dažu svēto piemēram, kuri bija drosmīgi Evaņģēlija liecinieki totalitāro režīmu laikā. Pāvests mudināja šodienas ticīgos būt svētiem un sniegt savu ieguldījumu sabiedrības veidošanā. Šajā pilsētā viņš tikās arī seksuālās izmantošanas upuriem.

Vizītes Vācijā trešajā posmā Svētais tēvs apmeklēja Freiburgu, kur tikās ar semināristiem, pareizticīgo Baznīcas pārstāvjiem un jauniešiem, un vadīja Euharistijas svinības. „Man bija prieks redzēt, ka ticībai manā tēvzemē Vācijā ir „jauna seja”, tā ir dzīva un tai ir nākotne”, sacīja pāvests. Semināristiem atgādināja par Kunga aicinājuma lielumu un skaistumu. Tiekoties ar pareizticīgajiem, pāvests apliecināja, ka katoļu un pareizticīgo Baznīcas ir ļoti tuvas viena otrai. Abām pusēm pienākas būt par ieraugu un veicināt sabiedrības atjaunotni. Vizītes kulminācijas moments bija svētdienas Euharistijas svinības Freiburgas tūrisma lidlaukā. Kaut arī šī ceļojuma laikā Benedikts XVI stiprināja ticīgos viņu ticībā, cerībā un mīlestībā, tomēr vienlaikus viņš uzrunāja visu vācu tautu un mudināja katru tās locekli raudzīties nākotnē ar paļāvību. „Kur ir Dievs, tur ir nākotne” – pāvests vēlreiz atgādināja sava 21. apustuliskā ceļojuma moto.

J. Evertovskis / VR