Pāvests tiekas ar Vācijas pareizticīgo kopienu pārstāvjiem
Freiburgas Garīgajā seminārā pāvests tikās ar pareizticīgo kopienu pārstāvjiem. Vācijā
šodien dzīvo grieķu, serbu, bulgāru, rumāņu, krievu, armēņu, gruzīnu, etiopiešu un
citu tautību izcelsmes pareizticīgie, kas pieder gan Konstantinopoles, gan Maskavas,
Rumānijas, Bulgārijas, Armēnijas, Antiohijas, Aleksandrijas koptu un citiem pareizticīgo
patriarhātiem. Pavisam Vācijā ir 467 pareizticīgo kopienas, 17 bīskapi, no kuriem
12 rezidē Vācijā, 267 priesteri un 40 diakoni. Ticīgo skaits kopā sastāda ap pusotru
miljonu.
Pareizticīgos tikšanās reizē ar pāvestu pārstāvēja 15 dažādu kopienu
vadītāji. Viņus uzrunājot, Benedikts XVI pastāstīja, ka Katoliskā Baznīca ar ieinteresētību
seko līdzi pareizticīgo kopienu attīstībai Eiropas Rietumos, kur ir vērojama šo kopienu
izaugsme. Vairāk nekā miljons pareizticīgo, kas šodien dzīvo Vācijā, ir kļuvuši par
šīs zemes sabiedrības daļu. Pāvests atzīmēja, ka viņi sniedz nozīmīgu ieguldījumu,
saglabājot dzīvu kristīgo kultūru mantojumu un kristīgo ticību Eiropā.
Benedikts
XVI atcerējās, ka vēl tad, kad viņš bija profesors Bonnā, un vēlāk Minhenes-Frīzingas
arhibīskaps, ar personīgu draudzības saišu starpniecību varējis labāk iepazīt un apbrīnot
pareizticīgos. Tai laikā sākās arī Vācijas Bīskapu konferences un Pareizticīgo Baznīcas
apvienotās komisijas darbs. Visus šos gadus komisija ir veicinājusi savstarpējo sapratni
un stiprinājusi attiecības Vācijas katoļu un pareizticīgo starpā.
Pāvests aicināja
turpināt kopējo darbu, lai noskaidrotu teoloģiskās atšķirības, jo to pārvarēšana ir
nepieciešama, lai panāktu pilnīgu vienotību. Īpaši svarīgs ir primāta jautājums, tā
taisnīga izpratne. Romas bīskaps izteica atzinību arī par Starptautiskās katoļu un
pareizticīgo komisijas darbu, kura rezultāti ir veicinājuši abu Baznīcu tuvināšanos.
Vēršoties
pie pareizticīgajiem un pie visiem Vācijas kristiešiem, Benedikts XVI teica:
„Lai
pašreizējās mūslaiku tendences apstākļos, kurā ne mazums cilvēku vēlas „atbrīvot”
sabiedrisko dzīvi no Dieva, kristīgās Baznīcas Vācijā, kuru vidū ir arī pareizticīgie
kristieši, tai skaitā Austrumu pareizticīgie, pamatojoties uz vienīgo Dievu un visu
cilvēku Tēvu, iet kopā pa mierīgas liecināšanas ceļu, lai valdītu sapratne un kopība
starp tautām. To darot, lai mēs savas liecināšanas centrā neaizmirstam likt Dieva
Iemiesošanās noslēpumu. Apzinoties, ka uz šī noslēpuma balstās katras personas cieņa,
lai mēs kopā uzņemamies aizsargāt cilvēka dzīvību no tās ieņemšanas līdz dabiskajam
norietam. Lai ticība Dievam, dzīvības Radītājam, un absolūta uzticība katra cilvēka
cieņai, stiprina kristiešus cīņā pret jebkādu manipulējošu un selektīvu iejaukšanos
pret cilvēka dzīvību. Bez tam, lai pazīstot laulības un ģimenes vērtību, kura kristiešiem
ir ļoti dārga, mēs aizsargātu laulības starp vīrieti un sievieti integritāti un vienreizīgumu
no jebkādas kļūdainas interpretācijas. Šie ir kristiešu kopējie uzdevumi, kuros daudzi
pareizticīgie dod savu svarīgu artavu, lai celtu sabiedrību ar tādu nākotni, kurā
valdīs cieņa pret cilvēka personu.”
Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI aicināja
pievērst skatienu Marijai Hodegetria, jeb Ceļa Zvaigznei, kuru Austrumos godina
arī kā „Mūsu ceļa Kundzi”, lai Viņa pavada kristiešus cauri laikiem un norāda ceļu
pretim piepildījumam.