Etcelbahas svētnīca – drosmes un uzticības simbols

Benedikts XVI viesojās Tīringenes federālās zemes galvaspilsētā. Erfurtes senajā augustīniešu klosterī, kas glabā baznīcas reformatora Mārtiņa Lutera piemiņu, pāvests tikās ar Vācijas Evaņģēliskās Baznīcas padomes locekļiem. Pirms tam viņš apmeklēja gotikas stila katedrāli, kur brīdi lūdzās Vissvētākā Sakramenta priekšā, ka arī pagodināja Vācijas aizbildņa svētā Bonifācija relikvijas un tikās ar Erfurtes Universitātes teoloģijas profesoru grupu.

23. septembra pēcpusdienā Etcelbahas svētnīcā Benedikts XVI vadīja Vesperu liturģiju. Tas ir katoļu anklāvs reformācijas centrā. Etcelbahas mariāniskā svētnīca ir drosmes un uzticības Kristum simbols. Kapela uzcelta 1897. gadā. Pirmais svētceļojums uz Etcelbahu notika 17. gadsimtā. Laukā ap mazo kapelu bija sapulcējušies vairāk nekā 90 tūkstoši ticīgo, kuri ar prieku sveica pāvestu.

Kristieši vēršas pie Marijas, ticot, ka viņas Dēls uzklausīs savas Mātes lūgumus. Etcelbahas svētnīcā Jaunava Marija dāvā mums jaunus spēkus un drošības sajūtu – teica Benedikts XVI. Šī svētnīca ir miera osta, īpaši divu ateistisku diktatūru laikā, kad tika mēģināts noslāpēt ticības liesmu. „Ticība Dievmātes aizbildniecībai un pateicība par saņemtajām žēlastībām mudina mūs dziļāk pārdomāt, ko Marija vēlas mums pateikt – skaidroja pāvests. – Marija palīdz mums labāk saprast kristīgā aicinājuma skaistumu un nozīmi. Ar mātišķu iejūtību viņa mudina visus apzināties, ka mūsu dzīve ir atbilde žēlsirdībā bagātā Dieva mīlestībai. Viņa vēlas mums katram teikt: zini, ka Dievs, kas ir visa labuma avots, un nevēlas neko citu kā tikai tavu laimi, grib, lai tu priecīgi dzīvotu saskaņā ar Viņa gribu.” Benedikts XVI uzsvēra, ka cilvēka attīstības priekšnoteikums ir nevis mūsdienās populārā pašrealizācija, bet gan nesavtīga sevis ziedošana, sekojot Vissvētākās Jaunavas Marijas piemēram.

S. Krivteža / VR