Vizītes pirmās dienas pēcpusdienā Reihstāga ēkā pāvests tikās ar ebreju kopienas pārstāvjiem.
Apsveikuma uzrunas teica Vācijas Bīskapu konferences prezidents arhibīskaps Roberts
Colličs un ebreju kopienas vadītājs Dīters Graumans. Šobrīd Vācijā dzīvo aptuveni
105 tūkstoši ebreju. Vislielākās kopienas ir Berlīnē, Minhenē, Frankfurtē un Diseldorfā.
Pāvests atsauca atmiņā pirms sešiem gadiem veikto vizīti Ķelnes sinagogā.
Tolaik rabīns Teitelbaums uzsvēra, ka atcere ir mierīgas nākotnes veidošanas pamats.
“Šodien es atrodos īpaši nozīmīgā atceres vietā: šeit tika plānots un apstiprināts
Eiropā dzīvojošo ebreju genocīds. Pēc Otrā pasaules kara Vācija tika uzskatīta par
“Šoa valsti”. Šajā vietā atcerēsimies arī 1938. gada novembra traģiskos notikumus.
Tas bija mēģinājums atmest patieso Dievu, lai Viņa vietā noliktu Hitleru, kuru daudzi
uzskatīja par dievu. Uz ko ir spējīgs cilvēks, kas novēršas no Dievu, un kādu veidolu
iegūst valsts, kas saka Dievam “nē”, atklāja koncentrācijas nometnes.
Benedikts
XVI atgādināja, ka svarīgu ieguldījumu starpreliģiju dialoga veicināšanā ir devis
svētīgais Jānis Pāvils II. Katru gadu marta sākumā Vācijā tiek rīkota “Brālības nedēļa”.
Notiek regulāras katoļu bīskapu un rabīnu tikšanās. Septiņdesmitajos gados Vācijas
katoļu komiteja izveidoja grupu “Ebreji un kristieši”, kas izdevusi daudzus svarīgus
dokumentus. Sekularizētajā sabiedrībā starpreliģiju dialogs stiprina cerību Dievam.
Bez cerības sabiedrība zaudē savu humānismu – teica pāvests, tiekoties ar ebreju kopienas
pārstāvjiem.
Vizītes pirmā diena noslēdzās ar Euharistijas svinībām Berlīnes
stadionā, kur 1936. gadā norisinājās 11. Vasaras Olimpiskās spēles. Ieradies stadionā,
Benedikts XVI ar panorāmas automašīnu apbrauca arēnu, lai sasveicinātos ar ticīgajiem.
Piebildīsim, ka 1996. gada 23. jūnijā Olimpiskajā stadionā dievkalpojumu vadīja Jānis
Pāvils II. Berlīnes un visas Vācijas simbola – Brandenburgas vārtu priekšā svētīgais
pāvests aicināja neapslāpēt Garu. “Atveriet Brandenburgas vārtus visiem cilvēkiem...
jo nav brīvības bez mīlestības.” Šis aicinājums ir sava veida “testaments” gan Vācijai,
gan visai Eiropai.
Vizītes Vācijā otrā diena būs tik pat intensīva kā pirmā.
Piektdien pāvestam paredzētas tikšanās ar musulmaņu kopienas pārstāvjiem un Evaņģēliski
luteriskās baznīcas padomes locekļiem. Svētais tēvs apmeklēs Erfurti, kur vadīs ekumenisku
dievkalpojumu.