Lidojuma laikā uz Vāciju notika improvizēta preses konference. Pāvests atbildēja uz
žurnālistu jautājumiem par starpreliģiju dialoga nozīmi, pedofilijas izraisītajiem
skandāliem un ekonomisko situāciju valstī. Jautāts, ko viņš teiktu tiem, kuri šodien
vēlas atstāt Baznīcu, Benedikts XVI atzina, ka, skandālu ietekmēts, kāds var teikt:
“Tā nav mana Baznīca. Man tā bija cilvēciskais un morālais spēks. Ja Baznīcas pārstāvji
dara pretējo, es nevaru dzīvot ar šādu Baznīcu.” Tā ir īpaša situācija. Mūsdienu sekularizētajā
sabiedrībā tam ir daudz iemeslu. Jāsaka, ka aiziešana no Baznīcas ir atsvešinātības
ilgā procesa pēdējais posms. Šajā kontekstā ir jāuzdot jautājumi: “Kāpēc es esmu Baznīcā?
Varbūt salīdzinu to ar sporta klubu vai kultūras apvienību, kur atrodu domubiedrus
un īstenoju savas intereses. Un, ja nesaņemu vajadzīgo atbildi, es aizeju. Tāpēc ir
svarīgi atzīt, ka būt piederīgam Baznīcai, nozīmē atrasties Kunga tīklā, kurš zvejo
dzīves ūdeņos. Šajā tīklā blakus var atrasties arī sliktas zivis. Taču Kunga tīkls
skar cilvēka būtības pamatus. Tāpēc atklāti jāmeklē atbildes uz jautājumiem – kas
man ir Baznīca, kā es saprotu daudzveidību, kāpēc esmu Baznīcā pat tad, kad to skar
skandāli? Tādā veidā mēs stiprināsim piederības Baznīcai apziņu. Baznīca ir Dieva
tauta. Atrazdamies Kunga lielajā tīklā, mācīsimies pacietību un darīsim visu, lai
nepieļautu skandālus,” teica Benedikts XVI.