Kāda Vācija sagaida pāvestu?

Benedikta XVI ceļojumam uz Vāciju pasaules mediji pievērš īpašu interesi, kas tomēr vēl nebūt nenozīmē, ka šī interese būtu pietiekami dziļa – atzīst jezuītu tēvs Andžejs Koprovskis. Daudzi uzsver to, ka Vācijā ierodas „vācu pāvests”. Līdzīgus notikumus Jāņa Pāvila II laikā piedzīvoja Polija, kad tur ieradās „poļu pāvests”. Patiesībā, aplūkojot katru pāvesta starptautisko ceļojumu, tai skaitā, vizīti viņa dzimtenē, jāpievērš sīka uzmanība konkrētajam sabiedrības stāvoklim attiecīgajā valstī un tai situācijai, kādā vietējā Baznīca veic savu misiju. Pāvests „savu zemi” labi pazīst, tomēr iet līdzi laikam, seko notikumiem, visu nopietni izvērtē, jo situācija katrreiz mainās. Arī mediju darbinieki ir aicināti sekot izmaiņām. Šajā sakarā pr. Koprovskis pasvītro, ka nepieciešams saskatīt šo „pārmaiņu dinamiku” un raudzīties uz to Evaņģēlija un universālās Baznīcas pieredzes gaismā. Tieši šis fakts piešķir jēgu Svētā tēva uzrunām, ko viņš saka sava ceļojuma laikā.

Katrai nācijai ir sava vēsture, savas tradīcijas un paradumi. Gadsimtu gaitā ir veidojusies tautas identitāte. Arī Vācijai ir savas gaismas un ēnas puses. „Krematoriju krāšņu” un „koncentrācijas nometņu” laikmets atstājis vēstures grāmatā melnas lappuses. Šodien „nacionālsociālisms” ir kā tāds bieds, kas „bloķē” Vācijas sabiedrību. Taču vienlaikus šodien valstī valda vienotības un solidaritātes gars. Vācija uztur cieņas pilnas attiecības ar citām zemēm – norāda jezuītu priesteris. Reizē redzam, ka kopš reformācijas laikiem viena daļa kristīgās sabiedrības pieder katoļu Baznīcai, bet otra daļa sevi uzskata par protestantiem. Skaita ziņā abas puses ir gandrīz vienādā daudzumā, proti, aptuveni 30 procenti Vācijas iedzīvotāju ir katoļi un aptuveni 30 procenti ir protestanti. Tēvs Koprovskis uzskata, ka šajā zemē valda laba ekumeniskā gaisotne. Sabiedrība ir palikusi kristīga, taču reizē to ir ietekmējis sekularizācijas vilnis. Tas izmainījis visas Vācijas sabiedrības tēlu. Pie tam austrumu daļu iespaidoja ateisma režīms, kas centās veidot dzīvi „bez saknēm”, tādējādi radot tukšumu, kas lielā mērā jūtams joprojām.

Vācijas Bīskapu konference norāda, ka mūsdienās Baznīcas dzīvi ietekmē migrācijas process. Šajā Eiropas valstī ir daudz ieceļotāju, īpaši no bijušajām PSRS zemēm, Polijas, kā arī no Āfrikas un Āzijas kontinentiem. Tie ir gan katoļi, gan pareizticīgie, gan arī citām kristīgajām konfesijām piederīgie kristieši. Bez tam, jāņem vērā, ka Vācijā dzīvo vairāk nekā 4 miljoni musulmaņu, no kuriem lielākā daļa (70 proc.) ir no Turcijas, bet pārējie no Balkānu zemēm un Irānas. Nedrīkst aizmirst arī to, ka Vācija ir zeme, kur dzīvo vislielākā ebreju kopiena Eiropā. Tātad, ārzemnieku pieplūdums Baznīcai ir sava veida izaicinājums. Tās priekšā ir plašs misiju lauks. Vatikāna radio programmu direktors norāda, ka vācu katoļi 2010. gada laikā ar dažādu organizāciju starpniecību savākuši 520 miljonus eiro lielu naudas summu citu zemju kristiešu atbalstam.

Berlīnē dzīvo 4,5 miljoni iedzīvotāju. No jauna apvienotās Vācijas galvaspilsētas aina ir ļoti daudzkrāsaina. Centrs un perifērijas kvartāli ir kā pilnīgi atšķirīgas pasaules. Turklāt, atšķiras bijušās Rietumberlīnes un Austrumberlīnes kvartāli. Pat 20 gadus pēc mūra krišanas daudzi austrumu Berlīnes iedzīvotāji joprojām nav bijuši rietumu teritorijā, jo uzskata, ka „tā nav viņu zeme”. Benedikts XVI turpmāko dienu laikā apmeklēs arī Erfurti un Freiburgu. Pirmā ir protestantu Baznīcu institūciju sēdeklis, bet otrā – studentu pilsēta – atrodas katoliskajā šīs valsts daļā. Jezuītu tēvs Koprovskis atgādina, ka raugoties uz Svētā tēva vizīti Vācijā, jāņem vērā attiecīgā laika un vietas iezīmes. Tā būs nozīmīgs etaps ceļā uz nākamgad plānoto Bīskapu sinodi par jauno evaņģelizāciju.

J. Evertovskis / VR