Vācija gaida Benediktu XVI

Benedikta XVI vizīte atgādinās cik ļoti Vācija un visa Eiropa ir saistīta ar kristietību – uzskata Vācijas kanclere Angela Merkele. Pāvests viesosies savā dzimtenē no 22. līdz 25. septembrim. Uzrunā vācu politiķe pasvītroja, ka viņas vadītā valdība atbalsta dialogu starp reliģijām un nosoda reliģijas vārdā veiktos vardarbības aktus. Merkele atzīst, ka šodien kristieši ir visvairāk vajātā reliģija. Viņa pauž prieku, ka varēs personīgi sasveicināties un aprunāties ar Benediktu XVI. „Fakts, ka cilvēks ir Dieva radīts, norāda uz to, ka mēs esam atbildīgi par taisnīgu un mierīgu dzīvi, kā arī to, ka cilvēks nav nemaldīgs” – teica Angela Merkele.

Pāvests apmeklēs Berlīni, Erfurti un Freiburgu. Kanclere atgādina, ka Svētais tēvs ierodas zemē, kur pirms pieciem gadsimtiem Mārtiņš Luters veica reformāciju. Atgādinām, ka galvenās svinības notiks 2017. gadā. Vācu politiķe atzīst, ka ekumenisms būs viens no spilgtākajiem elementiem pāvesta vizītes laikā. „Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi izcelt kristiešu vienotību mūsdienu pasaulē. Laikā, kad strauji izplatās sekularizācija, ir nepieciešams meklēt kristīgās saknes” – sacīja Merkele.

Vācijas Bīskapu konferences prezidents arhibīskaps Roberts Colličs ir pārliecināts, ka Benedikta XVI uzruna Bundestāgā varētu būt pārsteigums daudziem. Pāvests var uzdot jautājumus, kurus līdz šim neviens nav uzdevis – avīzē „Focus” raksta Freiburgas arhibīskaps. Tikšanās ar parlamenta locekļiem būs viens no vizītes pirmajiem punktiem. Aptuveni simts deputāti paziņoja, ka neieradīsies uz tikšanos ar pāvestu. Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju lielākā daļa ir par Benedikta XVI uzstāšanos parlamentā.

Arhibīskaps Colličs atzīst, ka pastāv „kārdinājums” uzskatīt Baznīcu tikai par „vērtību aģentūru”. Freiburgas diecēzes ordinārijs aicina visus meklēt atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem. Krīzes un dabas katastrofu laikā cilvēki meklē reliģiskās izteiksmes, kristīgos rituālus, pārdomu un lūgšanu vietas – pasvītroja vācu episkopāta vadītājs, piebilstot, ka ticība paplašina cilvēka horizontus. Ticība nekavē attīstības procesu. Jautājums par Dievu ir aktuāls arī šodien – teica arhibīskaps Colličs.

Izsludinātais vairāku Bundestāga deputātu boikots nav jaunums. Vācu katoļu aģentūra KNA atgādina, ka šāda veida incidents notika 2002. gadā Romā, kad pāvesta Jāņa Pāvila II uzrunas laikā daži radikāli noskaņoti deputāti demonstratīvi atstāja zāli. Ja arī šoreiz kāds atstās sapulču vietu, tas nenozīmē, ka deputātu sēdekļi būs tukši, jo tajos apsēdīsies bijušie parlamenta locekļi – uzskata aģentūra KNA.

S. Krivteža / VR