Benedikts XVI: "Arī šodien ir vērts uzticēties Dievam"

Neskatoties uz briesmām un atrašanos pat viskarstākās cīņas laukā, cilvēks, kurš lūdzas, var būt pilnīgi mierīgs – sacīja Benedikts XVI trešdienas vispārējās audiences laikā. Viņš pasvītroja, ka Dievs vienmēr ir līdzās, uzklausa mūs, sniedz atbildi un glābj. Galvenais nosacījums, lai mēs lūgtos ar ticību. Šādā stingrajā pārliecībā ticīgo ieved psalmi. Katehēžu cikla par lūgšanu ietvarā pāvests šodien pievērsās 3. psalmam. Tajā izskan lūdzēja vaimanas un saucieni pēc palīdzības, ko caurauž dziļa paļāvība uz Kungu. Raksturojot psalmus kopumā, Svētais tēvs atgādināja, ka tie ir visizcilākā „lūgšanu grāmata”.

Pēc vasaras pārtraukuma, vispārējā audience šodien notika Svētā Pētera laukumā. Runājot par 3. psalmu, Benedikts XVI paskaidroja, ka jūdu tradīcija to piedēvē karalim Dāvidam, kad viņš bēga no sava dēla Absaloma. Tas bija Dāvida dzīvē viens no dramatiskākajiem un sāpīgākajiem notikumiem. Absaloms uzurpē karaļa troni. Pēdējais ir spiests pamest Jeruzalemi, lai glābtu savu dzīvību. Psalms sākas ar Kunga piesaukšanu: „Kungs, cik daudz man pretinieku! Cik daudz tādu, kas ceļas pret mani. Daudzi saka par manu dzīvi: Tai pestīšanas nav Dievā!” (Ps 3, 2-3). Pāvests norādīja, ka šajā fragmentā izteiktajos psalmista saucienos katrs cilvēks var saskatīt gan sāpes, gan rūgtumu, gan arī reizē paļāvību uz Dievu.

Psalmā vairākkārt parādās vārds „daudz”. Uz ienaidnieku lielo skaitu liktais uzsvars izsaka to, ka lūdzējs apzinās savu pretinieku pārspēku un absolūtu nepieciešamību pēc palīdzības – skaidroja Svētais tēvs. Ienaidnieku ir daudz, bet viņš ir viens pats. Tomēr pirmais vārds, ko psalmists lieto, ir „Kungs”. Viņš sāk ar saucienu pēc Kunga palīdzības. Lūdzējs nekrīt mazdūšībā. Viņš vēršas pie Dieva, uztur ar Dievu ciešas attiecības. Taču ienaidnieki mēģina salauzt pat šo saikni un iedragāt viņa ticību. Tie cenšas iestāstīt, ka pat pats Kungs nespēj viņu glābt. Šajā sakarā Benedikts XVI norādīja uz lielāko kārdinājumu, kādam mēs nereti esam pakļauti, proti, kārdinājumam pazaudēt ticību, pazaudēt paļāvību un uzticēšanos Dievam, ticību tam, ka Viņš ir mums nemitīgi līdzās. Tomēr taisnīgais uzvar arī pēdējo pārbaudījumu. Viņš paliek stiprs ticībā, ir droši pārliecināts par patiesību un pilnībā paļaujas uz Dievu, tādējādi atrodot Dzīvību un Patiesību. Uzrunājot audiences dalībniekus, Svētais tēvs mudināja ticīgos stingri pretoties šādam kārdinājumam. Viņš apliecināja, ka tādā veidā tie atradīs Dievu un Dzīvību.

„Bet Tu, Kungs, esi mans vairogs, kas mani sargā, Tu esi mans gods un tas, kas turi augšā manu galvu. Skaļā balsī es piesaucu Kungu, un Viņš atsaucās man no sava svētā kalna” (Ps 3, 4-5). Komentējot šīs rindas, Benedikts XVI norādīja, ka psalmists ienaidnieku uzbrukumiem atbild ar ticību. Viņš piesauc Dievu, griežas pie Viņa, sakot „Kungs”, pēc tam pat uzrunā Viņu uz „tu”. Pāvests atgādināja, ka cilvēks, kurš tic uz Dievu, ir drošs, ka Dievs ir viņa draugs, stiprāks par visiem pretiniekiem. Kungs dzird apspiestā saucienu un atbild no sava svētā kalna. Bailēs, briesmās un sāpēs cilvēks kliedz, viņš lūdz palīdzību, un Dievs atbild.

Benedikts XVI paskaidroja, ka šeit satiekas cilvēka sauciens un Dieva atbilde, un ka šī satikšanās ir „lūgšanas dialektika”. Tieši šeit atrodam atslēgu, kas ļauj izprast visu pestīšanas vēsturi. Sauciens nozīmē to, ka ir vajadzīga palīdzība. Tā ir paļāvības uz otru zīme. Tas ir ticības žests. Svarīgi, lai savā lūgšanā mēs ticētu Dieva klātbūtnei, būtu par to droši, lai mēs dzīvotu ar pārliecību, ka Kungs ir klātesošs mūsu dzīvē un sniedz savu palīdzību – atgādināja pāvests. Šī klātbūtne ir neredzama, tomēr tā ir patiesa un spēcīga.

Katehēzes noslēgumā Svētais tēvs vēlreiz uzsvēra, ka Dievs ir vienmēr klātesošs – arī visās mūsu grūtībās, problēmās un tumsā. Vienīgi nepieciešams prast saskatīt Viņa klātbūtni un staigāt Viņa ceļus – tā kā to darīja pats Jēzus, kurš paklausot sava Tēva gribai, labprātīgi pieņēma nāvi mūsu pestīšanas labā. „Lai Kungs dāvā mums ticību, lai nāk palīgā mūsu vājumā un dara mūs spējīgus ticēt. Lai viņš dod mums spēku lūgties ikvienā nemiera un baiļu brīdī, sāpīgajās šaubu naktīs vai garajās ciešanu dienās. Lai mēs spējam uz Viņu pilnībā paļauties”, novēlēja Benedikts XVI.

J. Evertovskis / VR