Benedikts XVI: mākslas skaistums ved cilvēku pie Dieva

Māksla ir ceļš, kas cilvēku ved pie augstākā Skaistuma – Dieva. 31. augusta rītā Benedikta XVI vadītā vispārējā audience notika Kastelgandolfo pilsētiņas Brīvības laukumā. Pēdējā laikā pāvests vairākkārt ir atgādinājis, ka katram kristietim, dzīvojot steigas un rūpju pārņemtajā ikdienā, ir svarīgi atrast laiku Dievam un lūgšanai. Pats Kungs mums dāvā dažnedažādas iespējas, lai padomātu par Viņu. Viens no šādiem kanāliem ir tieši māksla ar dažādiem tās izpausmes veidiem. Māksla var mums palīdzēt satikties ar Kristu. Tā tiek dēvēta par via pulchritudinis – skaistuma ceļu. Svētais tēvs aicināja ticīgos, lai viņi, apmeklējot ar mākslu saistītas ievērojamas vietas vai pasākumus, bagātinātu sevi ne tikai kultūras ziņā, bet arī padziļinātu saikni ar Kungu.

Varbūt jums kādreiz ir gadījies, aplūkojot kādu skulptūru vai gleznu, lasot dzeju vai klausoties mūzikas skaņdarbu – sacīja Benedikts XVI – piedzīvot sevī kaut ko ļoti dziļu, izjust prieku un apjaust, ka jūsu priekšā ir kaut kas vairāk par matēriju, kaut kas lielāks, kaut kas tāds, kas jūs uzrunā, pieskaras sirdij un dod gara pacilātību. Mākslas darbs ir cilvēka radošo spēju auglis. Mākslinieks cenšas atklāt redzamās realitātes dziļāko jēgu, un ar formu, krāsu vai skaņu palīdzību nodod to tālāk citiem. Pāvests atgādināja, ka māksla var izteikt un atklāt cilvēka dziļo vajadzību iet tālāk par acīmredzamo. Tā liecina par cilvēka slāpēm pēc bezgalīgā. Tā ir kā durvis, kas atvērtas uz bezgalīgo, uz skaisto un patieso, kas pārsniedz ikdienas vajadzību robežas. Tātad mākslas darbs var atvērt cilvēka sirdi un prātu un pamudināt viņu tiekties uz augšu.

Svētais tēvs atgādināja, ka pastāv dažādi mākslas izpausmes veidi, ko var uzskatīt par īstiem ceļiem pie Dieva. Tie var palīdzēt mums padziļināt savas attiecības ar Dievu un augt lūgšanu dzīvē. Runa ir par darbiem, kuru iedvesmas avots ir ticība, un kuri ir radīti kā ticības izteiksmes veids. Šajā kontekstā pāvests minēja gotiskās katedrāles, romāņu stila baznīcas un, piemēram, Johana Sebastiana Baha mūziku. Gotisko katedrāļu vertikālās līnijas, kas sniedzas pretī debesīm, liek arī mums raudzīties uz augšu. Pat ja jūtamies mazi, tomēr ilgojamies pēc pilnības. Savukārt, ienākot romāņu stila baznīcā, spontāni tiecamies sakopot garu un iegrimstam lūgšanā. Arī mūzikas skaņdarbi, kas liek vibrēt mūsu sirds stīgām, kā arī spožās gleznas un freskas palīdz mūsu garam pievērsties visa skaistuma avotam – Dievam, jo mākslinieku iedvesmas avots cauri gadu simteņiem ir bijis nekas cits kā Bībele. Tāpēc mākslas darbi var mūs tuvināt Dievam, palīdzēt lūgties un pamudināt uz atgriešanos. Pāvests norādīja, ka savā laikā slavenais franču dzejnieks, dramaturgs un diplomāts Pols Klodels iegriezās Notre Dame de Paris katedrālē un, klausoties Magnificat dziedājumu, piedzīvoja Dieva klātbūtnes sajūtu. Viņš bija ienācis dievnamā ne jau ticības motīvu vadīts, bet gan, lai meklētu argumentus pret kristiešiem. Taču Dieva žēlastība iedarbojās viņa sirdī.

„Dārgie draugi, aicinu jūs atklāt šī ceļa nozīmi arī lūgšanas dzīvē un mūsu dzīvajās attiecībās ar Dievu”, sacīja Svētais tēvs. Visā pasaulē dažādās pilsētās un ciemos varam atrast lielus mākslas dārgumus, kuros atspoguļojas ticība un kas mudina mūs veidot attiecības ar Dievu. Šajā sakarā Benedikts XVI novēlēja, lai apmeklējot ievērojamas ar mākslu saistītās vietas, mēs ne tikai bagātinātos kultūras ziņā, kas protams nav mazsvarīgi, bet arī, lai šie apmeklējumi kļūtu mums par žēlastības avotu, par pamudinājumu padziļināt savu saikni un dialogu ar Kungu. Kontemplējot mākslas darbus, esam aicināti saskatīt tajos dziļāko realitāti, un Kunga spožuma apgaismoti, kļūt par gaismu saviem tuvākajiem.

Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, poļu valodā pāvests norādīja, ka brīvdienas ir īpaši labvēlīgs laiks kultūras un mākslas darbu iepazīšanai. Cilvēku radītā skaistuma apbrīnošana var mūs tuvināt Dievam, kurš ir ikviena labuma un skaistuma avots. Ungāru ticīgos aicināja būt par autentiskiem savas ticības lieciniekiem skolās un visā sabiedrībā. Audiences noslēgumā Benedikts XVI pasvītroja, ka Dievs ir gaismas, cerības un miera avots.

31. augusta vakarā vasaras rezidences pagalmā pāvests noklausījās klasiskās mūzikas koncertu, ko rīkoja bijušais Siksta kapelas kora vadītājs kardināls Domeniks Bartoluči.

J. Evertovskis / VR