Marija – kristīgās meditācijas skolotāja. Pāvests aicina lūgties par savu ceļojumu uz Madridi

Vispārējās audiences laikā, kas 17. augustā notika Kastelgandolfo, ceļojuma uz Madridi priekšvakarā, Benedikts XVI aicināja visus ticīgos pavadīt viņu ar savām lūgšanām. Pāvests ceturtdien ieradīsies Spānijas galvaspilsētā, lai piedalītos Pasaules Jauniešu dienu svinībās. Savā uzrunā viņš pauda prieku, ka Madridē varēs sastapt daudzus uz šo lielo notikumu sapulcējušos jauniešus. Atsaucoties uz tikko aizvadītajiem Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem, katehēzes mācībā Svētais tēvs skaidroja, kas ir kristīgā meditācija, un uzsvēra, cik svarīgi katru dienu veltīt zināmu laiku klusumam, lūgšanai un pārdomām. Meditācijas mērķis ir aizvien vairāk un vairāk ar mīlestību uzticēties Dievam – pasvītroja Benedikts XVI, aicinot dzīvot ar pārliecību, ka tikai izpildot Dieva gribu, varam būt patiesi laimīgi.

Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētki ir cerības svētki – atgādināja pāvests. Marija ir nonākusi Paradīzē. Tas ir arī visu mūsu dzīves mērķis. Mēs visi varam sasniegt Debesu valstību. Vienīgais jautājums: kādā veidā? Evaņģēliji liecina, ka Marija ticēja, uzticējās Dievam un pildīja Viņa gribu. Tieši tā ir būtiskākā norāde, kas attiecas arī uz mums. Šajā kontekstā šodien Benedikts XVI pievērsās ticības un lūgšanas dzīves vienam aspektam, proti, meditācijai. Pirms tam uzsvēra, ka lūgšanas dzīve, tā ir dzīve vienotībā ar Dievu. Taču meditēt nozīmē pieminēt visu, ko Dievs manā dzīvē ir darījis, būt vērīgam un nepalaist garām Viņa zīmes. Meditācija ir viens lūgšanas veids, ko kristīgā tradīcija dēvē par „mentālo lūgšanu”, un kurā mēs ar savu prātu un sirdi nodibinām saikni ar Dievu. Marija šajā ziņā ir izcils paraugs. Viņa ieticēja eņģeļa vārdiem un visas lietas glabāja un pārdomāja savā sirdī. Tādējādi viņa kļuva par instrumentu, ar kura palīdzību Visvarenā Dieva mūžīgais Vārds iemiesojās un tapa cilvēks.

Benedikts XVI atgādināja, ka Dieva Dēla cilvēktapšanas un Marijas mātišķības noslēpums ir tik liels, ka ir nepieciešams interiorizācijas process. Mūsdienās esam pārņemti ar daudziem darbiem un pienākumiem, esam rūpju un problēmu mākti. Bieži vien cilvēki mēģina aizpildīt visus savas dienas mirkļus tā, ka nav laika apstāties, lai veltītu laiku pārdomām un savas garīgās dzīves izkopšanai, kontaktam ar Dievu. Marija mūs māca, cik svarīgi, lai mēs savā ikdienas dzīvē, kas ir dažādu pienākumu pilna, atrastu laiku klusumam, lai apstātos un pārdomātu, ko Kungs grib mums atklāt, kā Viņš ir klātesošs un darbojas pasaulē un mūsu dzīvē. Marija māca, cik svarīgi prast uz brīdi apstāties un meditēt.

Pāvests paskaidroja, ka meditēt nozīmē garīgi sakopoties, atrast iekšēju klusumu, lai pārdomātu un asimilētu savas ticības noslēpumus, lai saskatītu, kādus brīnumdarbus mūsu dzīvē veic visvarenais Dievs. Meditācijā varam izmantot kādu īsu Svēto Rakstu fragmentu vai garīgās dzīves autoru darbus. Tādā veidā, tos lasot, varam mēģināt saprast, ko tie mums šodien saka, ko Kungs vēlas mums pateikt. Svētais tēvs norādīja, ka arī Rožukronis ir meditācijas lūgšana. Bez tam, varam apstāties arī pie kāda spēcīga garīga pārdzīvojuma, pārdomāt vārdus, kas mūs uzrunājuši, piemēram, Euharistijas laikā. Redzam, ka pastāv daudz veidu, kā meditēt, nodibināt kontaktu ar Dievu, tuvoties Viņam un tādējādi būt ceļā uz Paradīzi – sacīja Benedikts XVI. Noslēgumā viņš uzsvēra, ka laika veltīšana Dievam ir būtisks elements garīgās izaugsmes ceļā. Ja to darīsim, pats Kungs mums ļaus apjaust, cik skaisti ir dzīvot Viņa klātbūtnē.

Arī sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas franču un angļu valodā, Svētais tēvs atsaucās uz tikko aizvadītajiem Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem. Viņš īpaši sveica Kastelgandolfo ieradušos svētceļniekus no Burkinafaso Republikas (Āfrika), Maltas, Dienvidkorejas, Nigērijas un Kanādas. Pāvests novēlēja, lai viņi un viņu dārgie tuvinieki, caur Dievmātes aizbildniecību, aizvien ciešāk vienotos ar viņas Dēlu, Jēzu Kristu.

Vispārējās audiences noslēgumā Benedikts XVI norādīja, ka priecāsies satikt daudzus jauniešus, kuri ieradušies Madridē uz Pasaules Jauniešu dienu svinībām, un pasvītroja, ka tas ir svarīgs Baznīcas notikums. Aicinājumu garīgi vienoties un lūgties viņš izteica poļu, itāļu un spāņu valodā. “Lai jūsu lūgšana mani atbalsta un pavada apustuliskajā ceļojumā, ko rīt uzsākšu uz Spāniju”, sacīja Svētais tēvs.

Šīs ir trešās Pasaules Jauniešu dienas, kurās piedalās Benedikts XVI. Sava pontifikāta sākumā, 2005. gada augustā, viņš devās uz Ķelni Vācijā, bet 2008. gada jūlijā – uz Sidneju Austrālijā. Tagadējam pāvestam šis būs arī trešais apustuliskais ceļojums uz Spāniju. Iepriekš Ibērijas pussalu viņš apmeklēja 2006. gadā un 2010. gadā. Savukārt Madride pāvestu sagaidīs jau ceturto reizi. 1982. gadā, 1993. gadā un 2003. gadā tur pabija pāvests Jānis Pāvils II. Pasaules Jauniešu dienas katru reizi notiek kādā citā valstī un citā kontinentā. Vienīgi Itālijā tās ir norisinājušās divas reizes – 1986. un 2000. gadā Romā. Tagad šo grandiozo notikumu otrreiz piedzīvos arī Spānija. Pirmo reizi šajā zemē visas pasaules jaunieši pulcējās 1989. gadā Santjago de Kompostelā.

J. Evertovskis / VR