Krievija: Maskavas katoļu katedrālei – 100

Šogad aprit 100 gadi, kopš uzcelta Maskavas katoļu katedrāle. Tā ir veltīta Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas godam. Pāvests Benedikts XVI ir nozīmējis emeritēto Tautu Evaņģelizācijas kongregācijas prefektu Jozefu Tomko par savu speciālo sūtni jubilejas svinībās, kas notiks 25. septembrī.

Katedrāle, kas atrodas Malaja Gruzinskaja ielā, ir trešais katoļu dievnams, kas uzcelts Maskavā, un kas darbojās vēl pirms 1917. gada boļševiku revolūcijas. XIX gadsimta beigās katoļticīgo skaits Maskavā bija sasniedzis 30 tūkstošus, tāpēc divas baznīcas, kas šeit bija uzceltas jau agrāk, nespēja nodrošināt vietu skaitliski izaugušajai ticīgo kopienai. Tā, 1894. gadā radās iecere būvēt vēl vienu baznīcu. Naudas līdzekļus tās celtniecībai ziedoja daudzi poļu izcelsmes ticīgie – gan tie, kas dzīvoja Krievijas teritorijā, gan arī Polijā un citur ārzemēs. Savu artavu atvēlēja arī vairāku citu tautību katoļi. Baznīcas projekta autors ir svēto Pētera un Pāvila draudzes loceklis, Maskavā pazīstams arhitekts Tomašs Dvoreckis. Viņš bija pasniedzējs arī Maskavas Mākslas un arhitektūras skolā.

Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas dievnama celtniecība sākās 1901. gadā un pēc 10 gadiem, 1911. gadā to varēja atvērt kultam. Baznīca darbojās līdz 1937. gadam un bija pirmā starp Maskavas katoļu baznīcām, ko slēdza komunistiskais režīms. Tās īpašums tika gan nozagts, gan izpostīts. Cieta arī altāris un ērģeles. Speciāli iedragāta tika arī fasāde. Organizācijas, kas vēlāk apmetās dievnama ēkā, pārveidoja tās iekšpusi, uzceļot tajā četrus stāvus un pārvēršot iepriekšējo izskatu līdz nepazīšanai. Pēc II Pasaules kara tika izdemolēta arī šī konstrukcija.

1989. gadā Maskavas autoritātes nolēma atdot baznīcu tās pilntiesīgajam īpašniekam – Romas Katoliskajai Baznīcai. Sākot ar 1991. gada 7. jūniju, baznīcas pagalmā notika Svētās Mises. Neraugoties uz to, ka pilsētas mērs Jurijs Lužkovs bija parakstījis rezolūciju, kas lika pakāpeniski atbrīvot baznīcas telpas un nodot tās ticīgo rīcībā, to iepriekšējie saimniekotāji nekur nesteidzās. Ticīgajiem nācās gaidīt vēl vairākus gadus.

Savu iepriekšējo skaistumu Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas katedrāle atguva aizvadītā gadsimta pašās beigās, pateicoties katoļu organizāciju ziedojumiem no dažādām pasaules valstīm, kā arī vietējo ticīgo palīdzībai un lūgšanām. 1999. gada 12. decembrī Maskavā ieradās pāvesta Jāņa Pāvila II speciālais sūtnis, toreizējais Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Andželo Sodano, lai no jauna konsakrētu skaisto, no sarkaniem ķieģeļiem celto gotisko dievnamu un ieceltu to katedrāles kārtā.

Runājot par Maskavas katoļu katedrāli, noteikti jāpiemin arī tās ērģeles. Tās šeit ir uzstādītas tikai 2005. gadā, taču ar savu skanējumu jau paspējušas priecēt daudzu cilvēku sirdis. Lai arī Krievijā ērģeles nav tik izplatītas, kā Rietumu pasaulē, kur tās tika ieviestas VII gadsimtā un kopš tā laika tikušas godinātas kā visu mūzikas instrumentu „karaliene”, tomēr šīs mūzikas skanējums ir kļuvis dārgs jebkuram klasiskās mūzikas cienītājam. Ne velti Maskavas katedrāles viesu grāmatā var lasīt šādus ierakstus: „Paldies par iespēju pieskarties šai cēlajai mākslai”, „Paldies. Pēc koncerta noklausīšanās manī pamodās vēlēšanās dzīvot, mīlēt un darīt labu,” vai arī „Mana dvēsele ir pacelta augšup, debesīs, un ir sajūta, ka tā būtu ienākusi Dievišķajā gaismā”.

Maskavas Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas katedrāles ērģeles ir vienas no vislielākajām Krievijā. Tām ir 5563 stabules. Ērģeles ir Bāzeles-Minsteres evaņģēliskās reformatoru kopienas dāvinājums un tās ir atvestas no Bāzeles Šveicē, kur ērģeles tika uzstādītas 1955. gadā. Par ērģeļu izjaukšanu, pārvešanu uz Maskavu un to salikšanu jaunajā vietā parūpējās Gerharda Šmita ērģeļu firma no Vācijas. Ērģeļu meistars Gerhards Šmits atjaunoja meistara Kūna veidotās ērģeles un personīgi uzstādīja tās Maskavā. Tas ir arī viens no pēdējiem viņa dzīves veikumiem. Meistars nomira 2004. gada 9. septembrī 79 gadu vecumā. Savas dzīves laikā viņš izveidoja vairāk nekā 200 un atjaunoja ap 150 ērģeles.

2005. gada 16. janvārī ērģeles Maskavas katedrālē, meistara Gerharda Šmita dēla Gunāra Šmita un daudzu ticīgo klātbūtnē iesvētīja toreizējais Maskavas arhibīskaps-metropolīts Tadeušs Kondrusevičs. Tai pašā dienā tika atklāts I Starptautiskais kristīgās mūzikas festivāls ar nosaukumu „Pasaules katedrāļu mūzika”. Jaunās ērģeles spēlēja slavenāko pasaules baznīcu ērģelnieki.

I. Šteinerte/www.artbene.ru