Šogad aprit 100 gadi, kopš uzcelta Maskavas katoļu katedrāle. Tā ir veltīta Jaunavas
Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas godam. Pāvests Benedikts XVI ir nozīmējis emeritēto
Tautu Evaņģelizācijas kongregācijas prefektu Jozefu Tomko par savu speciālo sūtni
jubilejas svinībās, kas notiks 25. septembrī.
Katedrāle, kas atrodas Malaja
Gruzinskaja ielā, ir trešais katoļu dievnams, kas uzcelts Maskavā, un kas darbojās
vēl pirms 1917. gada boļševiku revolūcijas. XIX gadsimta beigās katoļticīgo skaits
Maskavā bija sasniedzis 30 tūkstošus, tāpēc divas baznīcas, kas šeit bija uzceltas
jau agrāk, nespēja nodrošināt vietu skaitliski izaugušajai ticīgo kopienai. Tā, 1894.
gadā radās iecere būvēt vēl vienu baznīcu. Naudas līdzekļus tās celtniecībai ziedoja
daudzi poļu izcelsmes ticīgie – gan tie, kas dzīvoja Krievijas teritorijā, gan arī
Polijā un citur ārzemēs. Savu artavu atvēlēja arī vairāku citu tautību katoļi. Baznīcas
projekta autors ir svēto Pētera un Pāvila draudzes loceklis, Maskavā pazīstams arhitekts
Tomašs Dvoreckis. Viņš bija pasniedzējs arī Maskavas Mākslas un arhitektūras skolā.
Jaunavas
Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas dievnama celtniecība sākās 1901. gadā un pēc 10 gadiem,
1911. gadā to varēja atvērt kultam. Baznīca darbojās līdz 1937. gadam un bija pirmā
starp Maskavas katoļu baznīcām, ko slēdza komunistiskais režīms. Tās īpašums tika
gan nozagts, gan izpostīts. Cieta arī altāris un ērģeles. Speciāli iedragāta tika
arī fasāde. Organizācijas, kas vēlāk apmetās dievnama ēkā, pārveidoja tās iekšpusi,
uzceļot tajā četrus stāvus un pārvēršot iepriekšējo izskatu līdz nepazīšanai. Pēc
II Pasaules kara tika izdemolēta arī šī konstrukcija.
1989. gadā Maskavas autoritātes
nolēma atdot baznīcu tās pilntiesīgajam īpašniekam – Romas Katoliskajai Baznīcai.
Sākot ar 1991. gada 7. jūniju, baznīcas pagalmā notika Svētās Mises. Neraugoties uz
to, ka pilsētas mērs Jurijs Lužkovs bija parakstījis rezolūciju, kas lika pakāpeniski
atbrīvot baznīcas telpas un nodot tās ticīgo rīcībā, to iepriekšējie saimniekotāji
nekur nesteidzās. Ticīgajiem nācās gaidīt vēl vairākus gadus.
Savu iepriekšējo
skaistumu Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas katedrāle atguva aizvadītā gadsimta
pašās beigās, pateicoties katoļu organizāciju ziedojumiem no dažādām pasaules valstīm,
kā arī vietējo ticīgo palīdzībai un lūgšanām. 1999. gada 12. decembrī Maskavā ieradās
pāvesta Jāņa Pāvila II speciālais sūtnis, toreizējais Vatikāna valsts sekretārs, kardināls
Andželo Sodano, lai no jauna konsakrētu skaisto, no sarkaniem ķieģeļiem celto gotisko
dievnamu un ieceltu to katedrāles kārtā.
Runājot par Maskavas katoļu katedrāli,
noteikti jāpiemin arī tās ērģeles. Tās šeit ir uzstādītas tikai 2005. gadā, taču ar
savu skanējumu jau paspējušas priecēt daudzu cilvēku sirdis. Lai arī Krievijā ērģeles
nav tik izplatītas, kā Rietumu pasaulē, kur tās tika ieviestas VII gadsimtā un kopš
tā laika tikušas godinātas kā visu mūzikas instrumentu „karaliene”, tomēr šīs mūzikas
skanējums ir kļuvis dārgs jebkuram klasiskās mūzikas cienītājam. Ne velti Maskavas
katedrāles viesu grāmatā var lasīt šādus ierakstus: „Paldies par iespēju pieskarties
šai cēlajai mākslai”, „Paldies. Pēc koncerta noklausīšanās manī pamodās vēlēšanās
dzīvot, mīlēt un darīt labu,” vai arī „Mana dvēsele ir pacelta augšup, debesīs, un
ir sajūta, ka tā būtu ienākusi Dievišķajā gaismā”.
Maskavas Jaunavas Marijas
Bezvainīgās Ieņemšanas katedrāles ērģeles ir vienas no vislielākajām Krievijā. Tām
ir 5563 stabules. Ērģeles ir Bāzeles-Minsteres evaņģēliskās reformatoru kopienas dāvinājums
un tās ir atvestas no Bāzeles Šveicē, kur ērģeles tika uzstādītas 1955. gadā. Par
ērģeļu izjaukšanu, pārvešanu uz Maskavu un to salikšanu jaunajā vietā parūpējās Gerharda
Šmita ērģeļu firma no Vācijas. Ērģeļu meistars Gerhards Šmits atjaunoja meistara Kūna
veidotās ērģeles un personīgi uzstādīja tās Maskavā. Tas ir arī viens no pēdējiem
viņa dzīves veikumiem. Meistars nomira 2004. gada 9. septembrī 79 gadu vecumā. Savas
dzīves laikā viņš izveidoja vairāk nekā 200 un atjaunoja ap 150 ērģeles.
2005.
gada 16. janvārī ērģeles Maskavas katedrālē, meistara Gerharda Šmita dēla Gunāra Šmita
un daudzu ticīgo klātbūtnē iesvētīja toreizējais Maskavas arhibīskaps-metropolīts
Tadeušs Kondrusevičs. Tai pašā dienā tika atklāts I Starptautiskais kristīgās mūzikas
festivāls ar nosaukumu „Pasaules katedrāļu mūzika”. Jaunās ērģeles spēlēja slavenāko
pasaules baznīcu ērģelnieki.