Kunga eņģelis: pāvesta pārdomas par Jēzus līdzībām un aicinājums palīdzēt bada apdraudētajai Somālijai

Svētais Krēsls pauž nemieru par dramatisko situāciju Āfrikas austrumos, kur aptuveni diviem miljoniem cilvēku draud bads. Arī Benedikts XVI aicina palīdzēt dabas katastrofas upuriem. Apcerē pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» pāvests teica: «Ar lielām bažām sekoju ziņām, kādas pienāk no Āfrikas Raga reģiona, sevišķi no Somālijas, kur valda liels sausums. Cilvēku pūļi bēg no bada apdraudētajiem rajoniem, meklējot pārtiku un palīdzību. Aicinu visas starptautiskās organizācijas aktīvi iesaistīties palīdzības sniegšanā mūsu brāļiem un māsām, kuri smagi cieš. Lai neapsīkst labas gribas cilvēku solidaritāte ar cietošām tautām.»

Uzrunājot Kastelgandolfo sapulcējušos svētceļniekus, pāvests skaidroja parastā liturģiskā laika 16. svētdienai paredzētā Evaņģēlija fragmentu par Jēzus līdzībām, kas norāda uz Dieva valstību. Tās mūs aicina atklāt Viņa klātbūtni savā dzīvē, teica Benedikts XVI. «Debesis» nav tikai prātam neaptverama realitāte. Šis bezgalīgais plašums var pieņemt cilvēka sirds veidolu. Jēzus salīdzina Dieva valstību ar labības lauku, lai mēs spētu dziļāk apzināties, ka esam saņēmuši kaut ko mazu un apslēptu, bet kam ir milzīgs vitālais spēks. Neraugoties uz dažādām grūtībām, sēkla dīgst, aug un nes augļus. Tomēr šie augļi būs labi tikai tad, ja mūsu dzīves lauks būs iekopts saskaņā ar Dieva gribu. Tāpēc līdzībā par kviešiem un nezāli Jēzus aicina visus būt nomodā. «Debesu valstība pielīdzināma cilvēkam, kas savā tīrumā iesēja labu sēklu. Bet, kamēr ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un starp kviešiem iesēja nezāli, un aizgāja» (Mt 13,24). Tas nozīmē, ka ir jāsargā Kristībā saņemtā žēlastība, katru dienu stiprinot ticību, kas neļaus iesakņoties ļaunumam. Komentējot šo Jēzus līdzību, svētais Augustīns skaidro: «Sākumā daudzi ir kā nezāle, bet vēlāk kļūst par kviešiem. Ja tie, kas ir ļauni, netiktu pieņemti ar pacietību, neviens neredzētu uzslavas cienīgu atgriešanos.»

Benedikts XVI, apsveicot svētceļniekus, uzsvēra, ka vasaras brīvdienās daudzi cilvēki apmeklē vēstures un kultūras pieminekļus. Starp tiem īpašu vietu ieņem sakrālās celtnes: bazilikas, katedrāles, baznīcas, kapelas, kas ir Dieva klātbūtnes zīmes. Tas ir «universālais mantojums, kas vieno mūs ar mūsu saknēm,» teica Svētais tēvs. Uzrunājot poļu svētceļniekus, pāvests atgādināja, ka 16. jūlijā tika atzīmēti Karmela Dievmātes svētki. Daudzi ticīgie nēsā skapulāru. To nēsāja arī svētīgais Jānis Pāvils II, kurš savu dzīvi un mūžīgo likteni uzticēja Dievmātes aizbildniecībai. «Skapulārs ir vienotības ar Jēzu un Mariju zīme. Lai Jaunava Marija, Jēzus un mūsu Māte, ņem mūs savā patvērumā,» aicināja Svētais tēvs.

S. Krivteža / VR