Vācija: Benedikta XVI vārdā nosaukts laukums Traunšteinā
1951. gada 8. jūlijā jauniesvētītais priesteris Jozefs Ratcingers svinēja pirmo Svēto
Misi. Primīcija notika svētā Osvalda baznīcā Bavārijas pilsētā Traunšteinā. Apritot
60 gadiem kopš šī notikuma, pilsētas valde ir vēlējusies, lai laukums iepretim baznīcai
turpmāk sauktos pāvesta Benedikta XVI vārdā. Piektdien laukumā bija sapulcējušies
ap 100 pilsētnieku un tās viesu, lai būtu liecinieki plāksnes atklāšanai, uz kuras
vācu valodā rakstīts Papst-Benedikt XVI.-Platz.
Traunšteinā Jozefs Ratcingers,
pašreizējais pāvests Benedikts XVI, apmeklēja ģimnāziju. Tie bija nacionālsociālistu
režīma gadi. Grāmatā „Atmiņas no manas dzīves, 1927-1977”, atceroties savu primīcijas
dienu, viņš raksta: „Pirmās Mises diena mūsu draudzes svētā Osvalda baznīcā atmirdzēja
visā savā spožumā, un prieks, kas to piepildīja, visus iekļāva sakrālajā darbībā,
ļoti dzīvā „aktīvas dalības” formā, kam nebija vajadzīga īpaša ārēja darbošanās”.
Šobrīd
atpūšoties Kastelgandolfo, tālu no publiskajiem pasākumiem, Benedikts XVI droši vien
domās atgriezās tai dienā, kad kopā ar brāli Georgu, visās bavāriešu pilsētiņas mājās
ienesa „pirmās Svētās Mises svētību”, saņemot mīlestību arī no pavisam nepazīstamiem
cilvēkiem, kādu viņš nespējis pat iedomāties.
Šos vārdus, ko Benedikts XVI
piemin savā atmiņu grāmatā, plāksnes atklāšanas ceremonijā Traunšteinā citēja pilsētas
mērs Manfrēds Kjosterke. Viņš pastāstīja, ka jau ilgāku laiku pilsētas valde ir meklējusi
iespēju pasniegt savam novadniekam atbilstošu dāvanu, un izteica cerību, ka līdz ar
laukuma nodēvēšanu Benedikta XVI vārdā, dāvana varētu būt atrasta. Traunšteinas iedzīvotājiem
vēstījumu nosūtījis pāvesta brālis Georgs Ratcingers, kurš pats šai pasākumā nevarēja
piedalīties. Toties, kā goda viesis klāt bija priesteris Ruperts Bergers, kurš kopā
ar brāļiem Ratcingeriem 1951. gada 29. jūnijā saņēma Priesterības sakramentu Frīzingas
Domā.
Traunšteinas svētā Osvalda draudzes prāvests Georgs Lindls plāksnes atklāšanas
svinībās akcentēja, ka ir nepieciešama zināma deva drosmes, lai nosauktu laukumu pāvesta
vārdā laikā, kad uz Baznīcas laivu pūš naidīgi vēji. „Tā ir atzinība cilvēkam, kas
nāk no mūsu vides,” piebilda priesteris, „un signāls tam, ka ticībai ir vieta publiskajā
dzīvē. Kristīgā vēsts iziet ielās un laukumos. Tā ir paredzēta pasaulei. Baznīca nodotu
pati sevi, ja tā atrautos no sabiedrības”.