Benedikts XVI: noliedzot cilvēka transcendento dimensiju, zūd eksistences jēga

Sestdien audiencē pie pāvesta bija ieradušies ap 7000 svētceļnieku no Altamura-Gravina-Akvaviva diecēzes, kas atrodas Apūlijā, Itālijas dienvidos. Svētceļojums bija saistīts ar diecēzes ietvaros notiekošo sinodi. Uzrunājot svētceļniekus, pāvests kavējās pārdomās par to, kas ir Baznīca. Viņš teica, ka Baznīcas avots un tās patiesā nozīme rodama Tēva, Dēla un Svētā Gara mīlestības kopībā: Svētā Trīsvienība nav tikai piemērs, tā caurstrāvo Baznīcu kā kopības noslēpumu. Benedikts XVI uzsvēra, ka vienmēr ir nepieciešams vadīties pēc šīs patiesības, lai saprastu un intensīvāk dzīvotu Baznīcas kā „Dieva tautas”, „Kristus miesas” un „komūnijas” dzīvi. Pretējā gadījumā pastāv risks reducēt Baznīcu līdz horizontālajai dimensijai, kur Baznīcas identitāte tie saprasta vienīgi ar ticības sludināšanu. Baznīca nav sociāla, vai filantropiska organizācija, tā ir Dieva kopiena – kopiena, kas tic, mīl, kas adorē Kungu Jēzu un atveras Svētā Gara dvesmai. Tieši tāpēc tā ir spējīga evaņģelizēt. Dziļā saikne ar Kristu, ko stiprina Vārds un Euharistija, sludināšanu dara efektīvu, veicina katehēzes darbību un tuvākmīlestību.

Pāvests norādīja, ka daudziem mūsdienu vīriešiem un sievietēm ir nepieciešams satikt Kungu un atklāt Dieva skaistumu, atklāt Jēzu Kristu, kurš ir parādījis Tēva Vaigu un aicina atzīt eksistences jēgu un vērtību. Pašreizējo vēstures brīdi iezīmē gan gaismas, gan ēnas. Esam liecinieki komplicētai attieksmei – paļaujamies tikai uz sevi, ir vērojams narcisisms, vēlēšanās uzkrāt un patērēt, bezatbildīgas jūtas un pieķeršanās. Šādas dezorientācijas cēloņi ir daudzi, un tie izpaužas eksistences jēgas zaudēšanā. Tā visa pamatā ir cilvēka transcendentās dimensijas un attiecību ar Dievu noliegšana. Tāpēc ir ļoti izšķiroši, lai kristīgās kopienas veicina ticības gājumu.

I. Šteinerte/VR