Pāvests: lai izskaustu badu, jāveicina personas cieņas respekts un solidaritāte
Nabadzība un bads bieži vien ir cilvēku egoistiskās attieksmes un darbības rezultāts
– sacīja Benedikts XVI, uzrunājot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO)
rīkotās konferences dalībniekus. Pāvests pievērsās ne tikai bada cēloņiem, bet arī
piedāvāja konkrētus risinājumus tā mazināšanai un izskaušanai. Pirmais solis ir cilvēka
personas cieņas atzīšana un respektēšana – viņš pasvītroja. Svētais tēvs mudināja
sargāt arī dabas resursus.
Pašreizējā krīze, kas skar dažādus ekonomiskās
un sabiedriskās dzīves aspektus, prasa, lai tiktu darīts viss iespējamais, lai izskaustu
nabadzību. Vispirms ir jānovērš bads, ko cieš miljoniem vīriešu, sieviešu un bērnu,
un kuriem nav dienišķās maizes. Tomēr ja vēlamies iedziļināties šajā jautājumā, nepieciešams
meklēt šīs situācijas cēloņus, neaprobežojoties tikai ar ražošanas līmeni, pārtikas
pieaugošo pieprasījumu vai cenām. Šie faktori, bez šaubām, ir svarīgi, taču, ja kavēsimies
tikai pie tiem, pastāv risks bada drāmu ietvert tikai tīri tehniskos rāmjos – sacīja
Benedikts XVI.
Runājot par galveno nabadzības un bada iemeslu – egoismu, pāvests
norādīja, ka tas sākas jau cilvēka sirdī un izpaužas viņa sociālajā darbībā, ekonomikā
un tirdzniecībā, un ved pie cilvēka primāro tiesību noliegšanas, proti, būt paēdušam
un brīvam no bada. Kā mēs varam klusēt par to, ka pat pārtika kļuvusi par spekulāciju
objektu vai tiek saistīta ar tāda finanšu tirgus attīstību, kur netiek ņemtas vērā
nekādas normas, ne morālie principi, un kura vienīgais mērķis ir izdevības gūšana?
– jautāja pāvests. Pārtikas apgāde ir tāds nosacījums, kas skar cilvēka pamattiesības,
tas ir, tiesības dzīvot.
Benedikts XVI atgādināja, ka, lai izskaustu pasaulē
badu, par galveno politiskās darbības un jebkādas stratēģijas kritēriju jāizvirza
solidaritāti. Jāņem vērā ne tikai ekonomisko un tehnisko, bet arī cilvēcisko dimensiju.
Šajā sakarā dažādām pasaules institūcijām jādarbojas saskaņā ar savu aicinājumu, jāaizstāv
personas vērtības un katra cilvēka cieņu, un jāizskauž noslēgšanās tendenci. Arī FAO
ir jāpārskata sava darbība, jāpārkārto savas struktūras un jāatbrīvojas no visiem
šķēršļiem, kas tai neļauj īstenot jau konstitūcijā nospraustos mērķus, proti, nodrošināt
cilvēkiem pieeju pārtikai un veicināt lauksaimniecisko zonu attīstību, lai tādējādi
izskaustu badu. Šajā sakarā ir svarīgi attīstīt sadarbību starp Pārtikas un lauksaimniecības
organizāciju un valstu valdībām. Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI īpašu uzmanību pievērsa
bērniem un jauniešiem, kuri daudzviet pasaulē cieš badu, un laukstrādnieku ģimenēm.
Pēdējās jau no paaudzes uz paaudzi tiek nodota ne tikai darba pieredze, bet arī dzīves
stils, audzināšanas principi, kultūra, ticība un apziņa par personas un cilvēka dzīvības
sakrālo raksturu. Laukstrādnieku ģimenes ir ne tikai darba paraugs, bet arī dzīves
veida un solidaritātes īstenošanas piemērs.