Pāvests: lai izskaustu badu, jāveicina personas cieņas respekts un solidaritāte

Nabadzība un bads bieži vien ir cilvēku egoistiskās attieksmes un darbības rezultāts – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) rīkotās konferences dalībniekus. Pāvests pievērsās ne tikai bada cēloņiem, bet arī piedāvāja konkrētus risinājumus tā mazināšanai un izskaušanai. Pirmais solis ir cilvēka personas cieņas atzīšana un respektēšana – viņš pasvītroja. Svētais tēvs mudināja sargāt arī dabas resursus.

Pašreizējā krīze, kas skar dažādus ekonomiskās un sabiedriskās dzīves aspektus, prasa, lai tiktu darīts viss iespējamais, lai izskaustu nabadzību. Vispirms ir jānovērš bads, ko cieš miljoniem vīriešu, sieviešu un bērnu, un kuriem nav dienišķās maizes. Tomēr ja vēlamies iedziļināties šajā jautājumā, nepieciešams meklēt šīs situācijas cēloņus, neaprobežojoties tikai ar ražošanas līmeni, pārtikas pieaugošo pieprasījumu vai cenām. Šie faktori, bez šaubām, ir svarīgi, taču, ja kavēsimies tikai pie tiem, pastāv risks bada drāmu ietvert tikai tīri tehniskos rāmjos – sacīja Benedikts XVI.

Runājot par galveno nabadzības un bada iemeslu – egoismu, pāvests norādīja, ka tas sākas jau cilvēka sirdī un izpaužas viņa sociālajā darbībā, ekonomikā un tirdzniecībā, un ved pie cilvēka primāro tiesību noliegšanas, proti, būt paēdušam un brīvam no bada. Kā mēs varam klusēt par to, ka pat pārtika kļuvusi par spekulāciju objektu vai tiek saistīta ar tāda finanšu tirgus attīstību, kur netiek ņemtas vērā nekādas normas, ne morālie principi, un kura vienīgais mērķis ir izdevības gūšana? – jautāja pāvests. Pārtikas apgāde ir tāds nosacījums, kas skar cilvēka pamattiesības, tas ir, tiesības dzīvot.

Benedikts XVI atgādināja, ka, lai izskaustu pasaulē badu, par galveno politiskās darbības un jebkādas stratēģijas kritēriju jāizvirza solidaritāti. Jāņem vērā ne tikai ekonomisko un tehnisko, bet arī cilvēcisko dimensiju. Šajā sakarā dažādām pasaules institūcijām jādarbojas saskaņā ar savu aicinājumu, jāaizstāv personas vērtības un katra cilvēka cieņu, un jāizskauž noslēgšanās tendenci. Arī FAO ir jāpārskata sava darbība, jāpārkārto savas struktūras un jāatbrīvojas no visiem šķēršļiem, kas tai neļauj īstenot jau konstitūcijā nospraustos mērķus, proti, nodrošināt cilvēkiem pieeju pārtikai un veicināt lauksaimniecisko zonu attīstību, lai tādējādi izskaustu badu. Šajā sakarā ir svarīgi attīstīt sadarbību starp Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju un valstu valdībām. Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI īpašu uzmanību pievērsa bērniem un jauniešiem, kuri daudzviet pasaulē cieš badu, un laukstrādnieku ģimenēm. Pēdējās jau no paaudzes uz paaudzi tiek nodota ne tikai darba pieredze, bet arī dzīves stils, audzināšanas principi, kultūra, ticība un apziņa par personas un cilvēka dzīvības sakrālo raksturu. Laukstrādnieku ģimenes ir ne tikai darba paraugs, bet arī dzīves veida un solidaritātes īstenošanas piemērs.

J. Evertovskis / VR