Euharistija ir pamats cilvēka un pasaules atjaunotnei – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot
Svētā Jāņa Laterāna bazilikā sanākušos ticīgos. 23. jūnija vakarā, Kristus Vissvētākās
Miesas un Asiņu svētkos, pāvests vadīja Euharistiju, pēc kuras pa Romas pilsētas Merulāna
ielu līdz Svētās Marijas Lielākajai bazilikai notika tradicionālā šo svētku procesija.
Homīlijā pievērsās Euharistijas nozīmei ticīgo dzīvē un tās lomai sabiedrības atjaunotnē.
Svētais tēvs atgādināja, ka Corpus Domini svētki ir būtiski saistīti
ar Lielās ceturtdienas Caena Domini. Savu ciešanu priekšvakarā Jēzus iestādīja
Euharistiju. Viņš sevi dāvāja zem maizes un vīna zīmēm. Šodien Viņu pielūdzam un pārdomājam
šo noslēpumu. Pāvests paskaidroja, ka Vissvētākais Sakraments tiek nests procesijā
pa pilsētu un ciematu ielām, lai apliecinātu ka augšāmcēlies Kristus dzīvo mūsu vidū
un vada mūs uz Debesu valstību. Viņa mīlestība nav rezervēta tikai dažiem izredzētajiem.
Tā ir vērsta uz visiem cilvēkiem – pasvītroja Benedikts XVI.
Svētās Mises
laikā maize un vīns tiek pārvērsti par Jēzus Miesu un Asinīm. Šis noslēpums ir cieši
saistīts ar mūsu dzīvi. Euharistija mūs pārveido. Ja piedzīvojam iekšēju atjaunotni,
tad esam spējīgi īstenot arī pasaules pārveidošanu. Pāvests skaidroja, ka vārds „Euharistija”
nozīmē „pateicību”. Tā ir mūžīgās dzīves barība, dzīvības Maize, Kristus mīlestības
dāvana. Cilvēka un pasaules pārveidošanās ir iespējama pateicoties komūnijai ar Jēzu.
Vārdu „komūnija” lietojam arī runājot par Euharistiju. Izteiciens „iet pie Komūnijas”
ir ļoti skaists – atzina Benedikts XVI. Iet pie Komūnijas nozīmē pieņemt pašu Kungu,
ēst Viņa Miesu, ēst Euharistijas maizi. Tieši šādā veidā, proti, ēdot Kunga Miesu,
mēs ienākam komūnijā ar Jēzu, vienojamies ar Viņu jau šajā dzīvē. Skaidrojot šo Euharistiskās
komūnijas dinamiku, pāvests pasvītroja, ka Kristus mūs pārveido, mēs tiekam atbrīvoti
no sava egoisma un kļūstam Viņam līdzīgi.
Pie tam Euharistija, vienojot mūs
ar Jēzu, atver mūs līdzcilvēkiem. Tā novērš sašķeltību, ļauj mums būt savstarpēji
vienotiem Kristū. Euharistiskā komūnija mani vieno ar to cilvēku, kurš man ir līdzās
un ar to, kurš ir tālu. Benedikts XVI piebilda, ka tas, kurš atzīst Jēzus reālo klātbūtni
Euharistijā, saskata Jēzu arī savos brāļos un māsās, kuri cieš badu un slāpes, saskata
Viņu svešiniekos, atstumtajos, slimajos un cietumniekos. Šāds cilvēks prot saredzēt
citu vajadzības un rūpējas par viņiem. Kristus mīlestības dāvana, ko esam saņēmuši
Euharistijā, skar mūsu atbildību. Kristiešu uzdevums ir iesaistīties solidārākas,
taisnīgākas un brālīgākas sabiedrības veidošanā. Īpaši mūsdienu globalizācijas laikmetā,
kad kļūstam cits no cita aizvien atkarīgāki, kristietim jāgādā par to, lai savstarpējā
vienotība netiktu veidota bez Dieva, tas ir, bez patiesas Mīlestības. Pāvests atgādināja,
ka tāpat kā Kristus, kurš atdeva savu dzīvību un uzvarēja nāvi, arī katrs kristietis
ir aicināts ar mīlestību pārveidot un atjaunot pasauli.
Bez ilūzijām, bez
ideoloģiskām utopijām mēs staigājam pa šīs pasaules ceļiem, nesot sevī Kunga Miesu
tāpat kā to darīja Vissvētākā Jaunava Marija. Pazemīgi atzīsim, ka esam vienkāršs
kviešu grauds un dzīvosim ar stingru pārliecību, ka Dieva mīlestība ir stiprāka par
ļaunumu, vardarbību un nāvi – mudināja pāvests. Apzināsimies, ka Dievs ir sagatavojis
visiem cilvēkiem jaunas debesis un jaunu zemi, kurā valda miers un taisnība. Ticībā
mēs varam saskatīt šo jauno pasauli, kas ir mūsu īstā tēvija. Arī šovakar, rietot
saulei pār šo mīļoto Romas pilsētu, mēs dosimies ceļā. Ar mums ies kopā Euharistiskais
Jēzus, augšāmcēlies Jēzus, kurš sacīja: „Es esmu ar jums ik dienas, līdz pat pasaules
galam”.