Sanmarīno-Montefeltro diecēze ir gatava uzņemt pāvestu

Sanmarīno-Montefeltro diecēze ir gatava uzņemt pāvestu. Kā jau ziņots, Benedikts XVI šeit ieradīsies svētdien, 19. jūnijā, lai kopā ar šīs diecēzes ticīgajiem svinētu svētās Trīsvienības svētkus un stiprinātu viņus ticībā. Arī pāvesta ceļojuma moto ir „Kungs, vairo mūsos ticību!” Sanmarīno-Montefeltro diecēzes bīskaps Luidži Negri stāsta, ka uzzinājuši par Svētā tēva gaidāmo apmeklējumu, ticīgie ir bijuši ļoti priecīgi un nekavējoties, toreiz vēl Lielā Gavēņa laikā, sākuši tam gatavoties, visvairāk jau garīgā veidā. Sācies lielais „mariāniskais svētceļojums”, kura laikā senā Žēlastību Dievmātes ikona, kas parasti glabājas Sanmarīno Pennabili baznīcā, apceļoja visas diecēzē esošās draudzes. Šī ikona 1489. gadā esot izdalījusi mirres.

Bīskaps Negri stāsta, ka pāvests šeit tiek uzlūkots kā Baznīcas vienotības pamats, kā patiesības sargs un kā īstas tuvākmīlestības veicinātājs. Viņš šeit ierodas ar tādām pašām pastorālajām rūpēm, kādas bija svētīgajam Jānim Pāvilam II, kura sirdī īpašu vietu ieņēma mazās un neaizsargātās valstis. Bīskaps atgādina, ka II Pasaules kara laikā Sanmarīno, kurā toreiz, tāpat kā šodien, iedzīvotāju skaits svārstījās ap 30 000, deva patvērumu vairāk nekā 100 000 bēgļu no Itālijas un citām Eiropas valstīm.

Sanmarīno Republika ir juridiski neatkarīga valsts, taču diecēze darbojas Itālijas Bīskapu konferences ietvaros. Aicināts paskaidrot šo atšķirību, bīskaps Negri atzīst, ka to izdarīt patiešām nav viegli. Viņš saka: „No Baznīcas tiesību aspekta, atrodamies anomālā situācijā, jo diecēze sastāv no divām daļām – viena ir starptautiskā daļa, kurā ietilpst neatkarīga un suverēna valsts, otra – Itālijas daļa, kas ir arī bagātīgās Montefeltro bīskapu tradīcijas mantiniece.” Bīskaps piebilst, ka 1977. gadā Sanmarīno-Montefeltro diecēze tika pievienota Emīlijas-Romanjas Bīskapu konferencei kā Ravennas arhidiecēzes sufragāndiecēze.

Kādas ir šīs diecēzes gaismas un ēnas puses šodien? Bīskaps Negri stāsta, ka šai ziņā diecēze neatšķiras no pārējās Rietumu pasaules. Par gaismas pusi viņš uzskata lielās slāpes pēc ticības, kas saskatāmas cilvēkos pat tad, ja viņi paši to vēl īsti neapzinās. Cilvēki meklē dzīves jēgu. Ēnas puse, savukārt, ir konsumisms, zinātne bez ticības, kas izpaužas gandrīz visās dzīves jomās – sākot no laulības, līdz ģenētiskajām manipulācijām, utt. Bīskaps ar skumjām sirdī atceras, ka savas kalpošanas laikā šai diecēzē, nācies apbedīt vismaz 15 jauniešus, kas miruši uz ceļiem, autoavārijās, atgriežoties no dalības dažādos izklaides un pārmērību kultos. Sanmarīno ir nodibināta pat Ģimeņu asociācija, kuras piederīgie ir zaudējuši savus dēlus un meitas.

Sanmarīno-Montefeltro bīskaps pauž cerību, ka pāvests ar savu gara spēku diecēzes iedzīvotājiem palīdzēs atgriezties pie ticības, kuru tik uzcītīgi glabājuši viņu senči, ka viņš palīdzēs saprast, ka balstoties uz ticību, arī šodien var sniegt ieguldījumu visas sabiedrības labā.

I. Šteinerte/VR