Vispārējā audience: pāvesta atskats uz vizīti Horvātijā
Laulāto uzticība ir Kristus mīlestības spožā zīme – sacīja Benedikts XVI trešdienas
vispārējās audiences laikā. Katehēzes mācībā pāvests atskatījās uz savu vizīti Horvātijā,
kas notika 4. un 5. jūnijā. Tā bija īsa, taču garīgi ļoti piesātināta un bagāta, jo
horvātu tauta ir dziļi katoliska – norādīja Svētais tēvs. Apustuliskā ceļojuma galvenais
mērķis bija piedalīšanās pirmajā Horvātijas katoļticīgo Ģimeņu saietā. Svētdien ģimenes
kuplā skaitā pulcējās uz pāvesta vadītajām Euharistijas svinībām Zagrebas hipodromā.
Šodienas audiencē Svētā Pētera laukumā, klātesot arī dažiem svētceļniekiem no Latvijas,
Benedikts XVI pasvītroja, ka laulība savā būtībā ir vīrieša un sievietes mīlestības
derība uz mūžu. Viņš mudināja Eiropu nebīties no Dieva un aizstāvēt ģimenes vērtības.
Pāvests skaidroja, ka vizītes Horvātijā moto „Kopā ar Kristu” norāda uz ticīgo
vienotību Kristus vārdā, uz Baznīcu, kuras ticīgie pulcējas ap Svētā Pētera pēcteci.
Bez tam, šim moto ir īpaša saistība ar ģimeni. Svētais tēvs atzina, ka viņam bija
ļoti svarīgi, ka varēja stiprināt ticībā īpaši ģimenes, ko Vatikāna II koncils dēvē
par „mājas Baznīcu”. Par ģimenēm daudz rūpējās Jānis Pāvils II, kurš Horvātiju apmeklēja
trīs reizes. Benedikts XVI atgādināja, ka mūsdienu Eiropas tautu uzdevums ir sargāt
uz laulības derību balstīto ģimeni un izplatīt ģimenes vērtības, jo šī institūcija
spēlē izšķirošu lomu gan izglītības, gan sociālajā laukā. Euharistijas svinības kopā
ar ģimenēm Zagrebas hipodromā notika nedēļu pirms Vasarsvētkiem. Tas bija kā liels
„Pēdējo Vakariņu nams” zem klajām debesīm – norādīja Svētais tēvs. Ģimenes pulcējās
kopā lūgšanā, tās piesauca Svētā Gara dāvanu. Šajā sakarā pāvests atgādināja, ka vienotība
Baznīcā ir dāvana un reizē atbildība. Zagrebā viņš centās atbalstīt un iedrošināt
laulātos viņu misijā.
Laikā, kad pieaug šķiršanos skaits, laulāto uzticība
ir ļoti būtiska. Viņi liecina pasaulei par paša Kristus mīlestību, kas savukārt ļauj
laulātajiem aizvien dziļāk atklāt laulības lielumu. Savstarpējās uzticības piemērs,
īstenībā, ir pirmais elements, kas palīdz ievadīt savus bērnus ticībā. Redzot savu
vecāku mīlestību un uzticību, bērni atklāj, ka Dievs ir mīlošs, uzticīgs, pacietīgs,
nesavtīgs un tāds, kurš ciena otru personu. Uzticība laulāto mīlestībai ir vissvarīgākā
liecība. Šī mīlestība, bez šaubām, izpaužas mīlestībā pret bērniem. Tomēr šī uzticība
ir neiespējama bez Dieva žēlastības, bez ticības un bez Svētā Gara atbalsta – atgādināja
pāvests.
Trešdienas vispārējās audiences laikā Benedikts XVI atskatījās arī
uz citiem savas vizītes Zagrebā pasākumiem – tikšanos ar jauniešiem, vesperēm kopā
ar priesteriem un reliģisko ordeņu locekļiem, kā arī tikšanos ar politiskās, ekonomiskās,
akadēmiskās un kultūras pasaules pārstāvjiem. Pāvestu aizkustināja jauniešu dziļā
ticība, kā arī lielais entuziasms, ar kādu viņi tiecas pēc labā, pēc brīvības un pēc
Dieva. Svētais tēvs viņiem atgādināja, ka Dievs pirmais viņus meklē un mīl. Atklāt,
ka Dievs mūs mīl, nozīmē, piedzīvot patiesu prieku un vienmēr justies garīgi jauniem.
Lūgšanā un klusumā piepildījās mūsu „kopā ar Kristu” – norādīja pāvests. To piedzīvoja
arī Vesperu dievkalpojuma dalībnieki Zagrebas katedrālē, kur atrodas svētīgā Aloizija
Stepinaca kaps. Benedikts XVI mudināja Horvātijas garīgos ganus un konsekrētos ļaudis
sekot šī drosmīgā ticības liecinieka piemēram, aizvien no jauna atklāt Dievam veltītās
dzīves skaistumu un būt par dedzīgiem Kristus apustuļiem. Šodienas audiences laikā
pāvests apliecināja, ka lūdzas, lai ģimenes būtu par auglīgu zemi, no kuras izdīgst
jauni aicinājumi uz garīgo kārtu.
Tikšanās laikā ar Horvātijas sabiedrības
pārstāvjiem Benedikts XVI pievērsās Eiropas aicinājumam atjaunot un sargāt kristietībā
iesakņoto universālo un integrālo humānismu. Runa ir par tādu humānismu, kas centrālo
vietu ierāda cilvēka sirdsapziņai, viņa atvērtībai uz transcendento un vienlaikus
atvērtībai uz vēsturisko realitāti. Horvātija ir nācija ar senu un stingru kristīgo
tradīciju. Šobrīd valsts gatavojas iestāties Eiropas Savienībā. Šajā sakarā Svētais
tēvs mudināja nebaidīties no Dieva, nebaidīties no Kristus, kurš ir Mīlestība un Patiesība,
kurš nevis ierobežo cilvēka brīvību, bet tieši pretēji, dara viņu patiesi brīvu.