Vispārējā nodomā Benedikts XVI aicina ticīgos lūgties par priesteriem: Lai priesteri,
vienoti ar Jēzus Vissvēto Sirdi, vienmēr ir patiesi Dieva pretimnākošās un žēlsirdīgās
mīlestības liecinieki.
Pagājušā gada 11. jūnijā, Jēzus Vissvētās Sirds
svētkos, pāvests noslēdza priesteriem veltīto Jubilejas gadu. Uz Euharistijas svinībām
ap Svēto tēvu Svētā Pētera laukumā pulcējās aptuveni 15 tk. priesteru no 97 valstīm,
tai skaitā no Latvijas. Homīlijā Benedikts XVI pievērsās jautājumam par priestera
identitāti un aicināja klātesošos no jauna atklāt priesteriskā kalpojuma lielumu un
skaistumu. Viņš mudināja priesterus būt vienmēr vienotiem ar Jēzus Vissvēto Sirdi.
Pāvests pasvītroja, ka Dieva sirds vienmēr ir atvērta. „Dievs personīgi rūpējas par
mani, par mums, par cilvēci. Es neesmu pamests viens, pazudis pasaulē un sabiedrībā,
kurā aizvien biežāk jūtamies apjukuši un pazaudējuši orientierus. Viņš par mani rūpējas”,
sacīja Svētais tēvs. Piebilda, ka daži varbūt pat negribētu, lai Dievs par viņiem
rūpējas. Tie negrib būt traucēti. Taču tur, kur Dieva maigums un mīlestība tiek uztverti
kā traucēklis, cilvēks iet bojā – pasvītroja pāvests. Apziņai, ka Dievs par mums rūpējas,
vajadzētu darīt mūs patiesi priecīgus.
Dievs vēlas, lai arī priesteri rūpētos
par cilvēkiem. Priesterim kopā ar Kungu vajadzētu sacīt: „Es pazīstu savas avis un
manas avis mani pazīst”. Pazīt, Svēto Rakstu izpratnē, nozīmē būt tuvam otrai personai
un viņu mīlēt – paskaidroja Benedikts XVI. Cilvēkus visas dzīves garumā nodarbina
jautājums par dzīves jēgu. Priesteris ir tas, kurš mīlestībā rāda cilvēkiem pareizo
ceļu. Pāvests atgādināja, ka Dievs ir mums līdzās arī tumsas, mazdūšības, kārdinājumu
un pārbaudījumu brīžos. Jēzus caurdurtā Sirds ir atvērta visiem. Tā kļūst par dzīvības
avotu. Priesteris un ikviens ticīgais, kurš dzer Dieva vārda dzīvo ūdeni, pats kļūst
par dzīvības avotu.
Misionārais lūgšanu nodoms jūnijā ir veltīts aicinājumiem:
Lai Svētais Gars rada mūsu kopienās daudzus misionāros aicinājumus, aicinot cilvēkus,
kuri būtu gatavi sevi pilnībā veltīt Dieva valstības izplatīšanai zemes virsū.
Vēstījumā 45. Pasaules Lūgšanu dienā par aicinājumiem Benedikts XVI norāda,
ka lai gan Kristības un Iestiprināšanas sakramentālajā spēkā katrs kristietis ir aicināts
liecināt un sludināt Evaņģēliju, tomēr Baznīcas sūtība ir būtiski saistīta ar priesterību.
Minētās lūgšanu dienas temats bija: „Aicinājumi Baznīcas misijas kalpošanā”. Tā tika
atzīmēta 2008. gada 13. aprīlī. Baznīca aicina visus ticīgos lūgties par paaicinājumiem
uz priesterību un klosterdzīvi. Pēc savas augšāmcelšanās Jēzus uzticēja apustuļiem
misiju: „Ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla, un Svētā Gara
vārdā” (Mt 28, 19), apsolot viņiem: „Lūk, es esmu kopā ar jums līdz pat pasaules beigām”
(Mt 28, 20). Baznīcas mērķis ir būt par dziļās vienotības ar Dievu instrumentu.
Benedikts
XVI skaidro, ka apustuļu misionārās darbības „dzinējspēks” bija mīlestība uz Kristu.
Priesteri ir aicināti sludināt Dieva vārdu, administrēt sakramentus, kalpot slimniekiem
un trūkumcietējiem, kā arī visiem tiem, kuri pārdzīvo smagus brīžus, kuri savā dzīvē
vēl nav satikuši Jēzu Kristu. Tieši šiem cilvēkiem tiek veltīta Dieva mīlestības vēsts.
Baznīcas statistikas dati liecina, ka, pateicoties dedzīgu priesteru darbībai, katru
gadu pieaug nokristīto skaits. Pāvests atgādina, ka Kristus mīlestību mēs atklājam
saviem līdzcilvēkiem gan ar vārdiem, gan ar savu dzīves piemēru.