Atvadoties, pāvests pauž prieku par horvātu tautas ticību

Pēc Vesperēm Benedikts XVI devās uz Zagrebas kardināla rezidenci, kur parakstījās arhibīskapijas Zelta grāmatā. Izejot no rezidences katedrāles laukumā, viesis tika aicināts nofotografēties kopā ar horvātu semināristiem. Tūlīt pēc tam viņš sēdās automašīnā, lai brauktu uz Zagrebas starptautisko lidostu „Pleso”. Spēcīgā lietus dēļ nenotika iecerētā atvadu ceremonija lidostas laukumā. Izkāpjot no automašīnas, Svētais tēvs tūlīt kāpa lidmašīnā, bet viņa delegācijas locekļi parūpējās, lai pavadītāji saņemtu iepriekš sagatavoto uzrunas tekstu. Ko tad pāvests savā uzrunā vēlējās sacīt? Vēršoties pie Horvātijas valsts prezidenta Ivo Josipoviča, citām valstiskajām autoritātēm un Baznīcas pārstāvjiem, Benedikts XVI apliecina, ka viņa vizīti ir bagātinājušas dažādas tikšanās, kas palīdzējušas justies kā daļai no horvātu tautas un viņu vēstures. Tā bijusi izdevība stiprināt zemes virsū svētceļojošo Horvātijas Baznīcu ticībā Jēzum Kristum, vienīgajam Pestītājam.

Pāvests atzīst, ka šeit sastapies ar dzīvu ticību, kas ir daudzu drošsirdīgu brāļu un māsu liecības auglis. Viņi nebaidījās mirt par Kristu un Viņa Evaņģēliju. Svētais tēvs atskatās uz svētās Mises svinībām kopā ar horvātu ģimenēm, uz tikšanos ar sabiedrības pārstāvjiem Nacionālajā teātrī, ar jauniešiem, kas viņam parādījuši Horvātijas mirdzošo, uz nākotni pavērsto vaigu, ko apgaismo dzīva ticība, kas saņemta no tēviem un mātēm, un kas ir jāsargā un jāvairo. Pāvests atceras arī lūgšanu pie svētīgā kardināla Stepinaca kapa. Šis svētīgais īpašā veidā atgādina par tiem, kas ir cietuši un turpina ciest par ticību un Evaņģēliju.

„Prieku manī ir raisījis tas, ka varēju pārliecināties, cik dzīva šodien jūsu tautā vēl ir senā kristīgā tradīcija,” lasām pāvesta uzrunās tekstā. Viņš ir pateicīgs par sirsnīgo uzņemšanu, ko, tāpat, kā svētīgā Jāņa Pāvila II triju vizīšu laikā, horvāti ir izrādījuši svētā Pētera pēctecim. „Šī ekleziālā vitalitāte, kas vienmēr ir jāglabā un jāstiprina, nebeigs nest pozitīvus augļus visai sabiedrībai, pateicoties sadarbībai starp Baznīcu un sabiedriskajām institūcijām,” saka Benedikts XVI. Viņš piebilst, ka šai laikā, kurā šķiet, trūkst stabilu un uzticamu atbalsta punktu, kristieši, būdami vienoti Kristū, var turpināt veidot nācijas dvēseli, palīdzot tai attīstīties un uzplaukt.

Pirms doties atceļā uz Romu, pāvests novēl šo tautu Dieva rokās, lai Viņš, kurš ir visu labumu avots, svētī šo zemi un horvātu tautu, un dāvā mieru un labklājību katrai ģimenei.

I. Šteinerte/VR