Benedikts XVI Horvātijā: jaunība ir laiks, kurā atklāt eksistences nozīmi
Otrs centrālais punkts Horvātijas apmeklējumā bija pāvesta tikšanās ar jauniešiem
dzimtbūšanas atcēlēja, XIX gadsimta bana un karavadoņa Josipa Jelačiča laukumā. Pirms
Svētā tēva ierašanās daži jaunieši procesijā nesa Zagrebas debesīgās aizbildnes, Akmens
Vārtu Dievmātes attēlu. Pāvests izteica prieku par to, ka viņš šai vēsturiskajā laukumā,
kurā joprojām dun ikdienas dzīve, kur satiekas un sazinās cilvēki, atrodas kopā ar
Horvātijas jauno paaudzi.
Benedikts XVI atsaucās uz svētā Pāvila vēstuli filipiešiem,
kurā apustulis aicina vienmēr priecāties Kungā (sal. 4,4). Pāvils šo vēstuli rakstīja,
pats atrazdamies cietumā un gaidot savu notiesāšanu. Viņš bija ieslēgts ķēdēs, taču
Evaņģēlija sludināšanu un liecināšanu nav iespējams apcietināt, vai ieslēgt ķēdēs.
Pāvests norādīja, ka svētā Pāvila pieredze atklāj, ka ir iespējams saglabāt prieku
arī tumšos brīžos. Kas ir šis prieks, uz kuru atsaucas Pāvils? Svētais tēvs teica,
ka visu cilvēku sirdīs mīt ilgas pēc laimes. Tāpēc katra darbība, katra izvēle un
nodoms ir saistīti ar šo intīmo un dabisko prasību. Diemžēl, bieži apzināmies, ka
šīs ilgas netiek atalgotas. Tieši šais brīžos cilvēks izjūt vajadzību pēc kaut kā,
kas ir „pārāks”, pēc kaut kā, kas spēj piešķirt jēgu ikdienas dzīvei.
Svētais
tēvs turpināja: „Dārgie draugi, jūsu jaunība ir laiks, kurā Kungs jums dāvā iespēju
atklāt eksistences nozīmi. Tas ir lielo apvāršņu laiks, intensīvu izjūtu laiks, kā
arī baiļu laiks brīžos, kad tiek izdarītas ilgstošas izvēles. Tāpat tas ir grūtību
laiks studijās un darbā, jautājumu laiks par sāpju un ciešanu nozīmi. Taču visvairāk
par visu, šis brīnišķīgais laiks jūsu dzīvē nes dziļu tiekšanos pēc kaut kā, kas neatceļ
visu iepriekš minēto, taču paceļ to augstumos, lai piešķirtu pilnību.”
Benedikts
XVI piebilda, ka Kristus balss arī šodien nemitējas jautāt: „Ko jūs meklējat?” Pāvests
teica, ka Jēzus runā šodien. Viņš ir jauniešu laikabiedrs. Viņš tos meklē vēl pirms
jaunieši spēj uzmeklēt Viņu. Ievērojot jauniešu brīvību, Viņš tiem tuvojas un piedāvā
izšķirošu atbildi tām ilgām, kas mīt viņu būtībā, proti tādas dzīves ilgām, kuru ir
vērts dzīvot.
Turpinot uzrunu, Horvātijas zemes viesis teica: „Dārgie jaunieši,
ja būsiet iesakņojušies Kristū, jūs varēsiet pilnībā dzīvot saskaņā ar to, kas jūs
esat.” Šim tematam pāvests ir veltījis savu vēstījumu nākamajām Pasaules jauniešu
dienām, kas notiks augusta mēnesī Madridē. Viņš atgādināja, ka Jēzus ir Skolotājs,
kurš nepieviļ savus mācekļus. Viņš skaidri saka, ka ceļš kopā ar Viņu prasa darba
ieguldījumu un personīgo upuri, taču ir vērts to darīt. Svētais tēvs aicināja jauniešus
neļaut sevi apmānīt ar vilinošu un vieglu panākumu solījumiem, ar dzīves stiliem,
kas priekšroku dod šķietamajam, nekrist kārdinājumā krāt materiālas lietas, tai pašā
laikā atsakoties no patiesības.
Benedikts XVI pieminēja vairāku svētu jauniešu,
to skaitā horvātu svētīgā Ivana Merca piemēru. Pirmā Pasaules kara laikā viņam nācās
skatīt sagrāvi un nāvi, taču tas viņu tikai nostiprināja, palīdzēja pārvarēt iekšējo
krīzi un uzvarēt garīgo cīņu. Ivans atklāja katoliskās ticības skaistumu un saprata,
ka viņa dzīves aicinājums ir dzīvot draudzībā ar Kristu. Viņa turpmāko dzīves gājumu
iezīmēja daudzi tuvākmīlestības darbi un labestība pret otru. Mirstot 32 gadu vecumā,
viņš ziedoja savu dzīvi Baznīcai un jauniešiem.
Tikšanās noslēgumā pāvests
novēlēja horvātu jauniešus Jaunavas Marijas aizbildniecībai, novēlot, lai viņa palīdz
satikt Jēzu un atrast Viņā eksistences pilnīgo nozīmi.