Horvātija: īss ieskats galvaspilsētas Zagrebas vēsturē
Pāvests ir devies apustuliskajā ceļojumā uz Horvātiju. 4. jūnijā, pulksten 11 ar lidmašīnu
no Romas viņš ieradās tās galvaspilsētā Zagrebā. Šodien tajā dzīvo ap 1 250 000 iedzīvotāju.
Vieta, kur atrodas pilsēta, ir bijusi apdzīvota jau neolīta laikmetā. Ir labi saglabājušās
arī romiešu laikmeta liecības par šeit uzbūvēto Andautonijas apmetni. Taču Zagrebas
vēsturiskā dokumentācija aizsākas tikai līdz ar XI gadsimtu. 1094. gadā Kaptola kalnā
atradās bīskapa sēdeklis, ko šeit nodibināja Ungārijas karalis Ladislavs. Gradecā,
citā netālu esošajā uzkalnā, attīstījās no bīskapa neatkarīga kopiena. Taču abas apmetnes
1242. gadā izpostīja mongoļi.
Tikai XVII gadsimtā līdz tam savstarpēji naidīgās
Kaptola un Gradeca saplūda vienotā pilsētā. 1621. gadā tā kļuva par Horvātijas vicekaraļa
sēdekli. 1664. gadā jezuīti šeit atvēra savu pirmo tipogrāfiju.
No 1941. līdz
1945. gadam Zagreba bija Horvātijas neatkarīgās valsts galvaspilsēta. II Pasaules
kara beigās tā tika iekļauta Dienvidslāvijas sastāvā. 1995. gadā Horvātija atkal atguva
savu neatkarību. Zagreba šodien ir visapdzīvotākā valsts pilsēta, kur bez horvātiem
mīt arī citas etniskās minoritātes – serbi, bosnieši, albāņi, slovēņi, maķedonieši
un melnkalnieši, romi un citi. Reliģiskā ziņā Horvātija pārsvarā ir katoliska, taču
šeit ir arī serbu pareizticīgo un musulmaņu kopienas. Pirms II Pasaules kara Horvātijā
dzīvoja ap 11 000 sefardītu un aškenazītu ebreju, bet šodien to ir mazāk par 2000.
Zagrebas
arhidiecēzē ietilpst 203 draudzes un viena misionārā stacija. Šeit strādā 304 diecezālie
un 264 reliģiskie priesteri, 7 pastāvīgie diakoni, priesterībai gatavojas 44 semināristi.
Zagrebas arhibīskaps ir kardināls Josips Bozaničs.