Sakrālā mūzika Dieva godam un ticīgo svētdarīšanai
Sakrālās mūzikas mērķis ir Dieva goda vairošana un ticīgo svētdarīšana – norāda Benedikts
XVI kardinālam Zenonam Groholevskim adresētā vēstulē sakarā ar Pontifikālā Sakrālās
mūzikas institūta dibināšanas simtās gadadienas atceri. Vēstulē pāvests runā par institūta
pirmsākumiem, identitāti un misiju, kā arī par sakrālās mūzikas vietu liturģijā, tās
mērķi un pamata kritērijiem. Viņš norāda uz šīs mūzikas lielo kultūras vērtību un
gregoriāņu dziedājumu universālo raksturu.
Pirms simts gadiem pāvests Pijs
X nodibināja Sakrālās mūzikas augstskolu. Viņa pēctecis Pijs XI to pārveidoja par
Pontifikālo institūtu. Tas ir zīmīgs notikums visiem, kuriem rūp Baznīcas liturģijas
skaistums, jo sakrālā mūzika ir liturģijas būtiska sastāvdaļa – raksta Benedikts XVI.
Institūts atrodas Svētā Krēsla pakļautībā un ir īpašā veidā saistīts ar Pontifikālo
Svētā Anzelma universitāti un Benediktīniešu ordeni. Astoņus gadus pirms augstskolas
nodibināšanas pāvests Pijs X izdeva Motu proprio „Tra le sollecitudini” ar
mērķi veikt nopietnu reformu sakrālās mūzikas laukā. Benedikts XVI norāda, ka sākot
ar Piju X līdz mūsdienām Maģistērija mācībā par sakrālo mūziku liturģijā redzama skaidra
kontinuitāte. Pāvesti Pāvils VI un Jānis Pāvils II, Vatikāna II koncila konstitūcijas
„Sacrosanctum Concilium” gaismā īpaši izcēla šīs mūzikas mērķi un tradīcijas nospraustos
galvenos kritērijus.
Dažus no šiem kritērijiem vēstulē kardinālam Zenonam
Groholevskim atgādina Benedikts XVI. Tie ir: lūgšanas un skaistuma, liturģisko tekstu
un žestu nozīme, visu ticīgo iesaistīšanās liturģijā, leģitīma sakrālās mūzikas pielāgošana
vietējai kultūrai, vienlaikus saglabājot tās universālo valodu, gregoriāņu dziedājumu
primāts un citu izteiksmes formu, kas ir daļa no Baznīcas vēsturiski liturģiskā mantojuma,
saprātīga ieviešana. Pāvests pasvītro, ka tie ir svarīgi kritēriji, ko jāņem vērā
arī mūsdienās. Šajā sakarā viņš atgādina, ka liturģija nav atsevišķas personas vai
grupas darbība. Pamatā tā ir Dieva darbība caur Baznīcu, kurai ir sava vēsture un
tradīcijas bagātība. Viņš norāda uz nepieciešamās harmonijas starp traditio
un legitima progressio ievērošanu liturģijā un sakrālajā mūzikā. Runa ir par
harmoniju starp seno vērtību saglabāšanu un jauninājumu ieviešanu. Jau koncila laikā
tika uzsvērta ciešā saikne starp šiem diviem elementiem, jo tradīcija ir dzīva realitāte.
Līdz ar to tajā ietilpst attīstības un progresa princips. Benedikts XVI mudina Pontifikālā
Sakrālās mūzikas institūta lielkancleru kardinālu Zenonu Groholevski turpināt nesavtīgi
darboties studentu muzikālajā izglītošanā, lai viņi iegūtu nopietnas profesionālas
iemaņas dažādās sakrālās mūzikas disciplīnās.