9. jūlijā Dienvidsudānas galvaspilsētā Džubā tiks parakstīta oficiāla deklarācija,
līdz ar kuru Āfrikā būs izveidota vēl viena – 54. valsts. Līdz ar atvienošanos no
Sudānas ziemeļiem, kristiešu un animistu apdzīvotā dienvidu daļa atbrīvosies arī no
ziemeļos valdošā islāma režīma. Šis ir mērķis, uz kuru iets ilgs, upuriem kaisīts
ceļš. Arī pēdējā laikā ir sastapti dažādi šķēršļi – sākot no Sudānas prezidenta Omāra
Al Bašira draudiem, etnisko un kultūras atšķirību noliegšanas, šarija tiesas ieviešanas,
līdz pat uzbrukumiem, ko Hartumas režīms ir veicis vēl pirms dažām dienām, un līdz
ar Abeiji pilsētas militāro okupāciju. Abeiji un tās reģions ir bagāts ar naftu un
jau ilgu laiku par to ir noticis cīniņš starp Sudānu un Dienvidsudānu.
Kopš
1999. gada par Rumbekas diecēzes ordināriju Dienvidsudānā kalpo itāliešu izcelsmes
bīskaps Čezare Madzolari. Taču pavisam misionāra kārtā šai Āfrikas zemē aizvadīti
30 gadi. 1. jūnijā Čezare Madzolari būs viesis Vatikāna radio, kur piedalīsies preses
konferencē par situāciju jaunajā Āfrikas valstī un pastāstīs arī par savu darbu Rumbekas
diecēzē.
„Dienvidsudāna tuvojas savai neatkarībai klibojot,” uzturoties Romā,
stāsta bīskaps Madzolari. „Hartuma to vēlas izprovocēt uz karu. Atmosfēra nav no stabilākajām,
taču esmu pārliecināts, ka tauta ir apņēmīgi noskaņojusies uz neatkarību.”
Bīskaps
stāsta arī, ka celt jaunu valsti ir liels izaicinājums, jo īpaši zemē, ko nospiež
nabadzība un ko 23 gadus ir postījis pilsoņu karš. Par Hartumas valdības uzspiesto
islamizāciju ar savām asinīm ir nācies samaksāt miljoniem Āfrikas kristiešu. Taču
Dienvidsudāna ir bagāta ar dabas resursiem – naftu, zeltu, sarkankoku. Tā vēlas veidot
savu, neatkarīgu nākotni.
Nozīmīgi ir bīskapa Čezares Madzolari izglītības
un attīstības projekti, kas kopš 2000. gada tiek īstenoti Rumbekas diecēzē. To mērķis
ir izaudzināt atbildīgus valsts vadītājus un skolotājus. Šobrīd Kuiebetā, 80 kilometrus
no Rumbekas, tiek veidots skolotāju formācijas centrs, kur katru gadu tiks sagatavoti
ap 30 skolotāji, kas pirmajos 5 savas darbības gados varētu izglītot ap 5000 bērnu.