Pāvests novēlēja Itāliju Jaunavas Marijas aizbildniecībai
Tuvojoties mariāniskā mēneša noslēgumam, pāvests Benedikts XVI novēlēja Itāliju Jaunavas
Marijas aizbildniecībai. 26. maija vakarā viņš devās uz Romas lielāko, Marijai veltīto
dievnamu – Santa Maria Maggiore. Šī ir vieta, kurā pāvesta vārdiem runājot,
„garīgums un māksla saplūduši gadsimtiem vienotā kalumā”. Tā ir viena no četrām lielākajām
Romas bazilikām, kurā 150. gadskārtā kopš Itālijas politiskās vienotības, Benedikts
XVI vēlējās novēlēt itāliešu nāciju Mater Unitatis – Vienotības Mātei. Šī bazilika
ir pirmā visā Rietumu pasaulē, kas veltīta Dievmātei. Pāvests pastāstīja, ka tajā
ienākot, viņš domās atgriezies 2000. gada kristietības Jubilejā, kad svētīgais Jānis
Pāvils II atvēra Svētās durvis, novēlot, lai Jaunava Marija ir nomodā pār svētceļniekiem,
kas šai laikā apmeklēs Romu. Vēršoties pie ticīgajiem, pašreizējais pāvests sacīja,
ka arī šodien vēlamies pārkāpt to „Vissvētāko slieksni”, kas ir Kristus, un lūgt Mariju
atbalstīt mūsu gājumu un aizbildināt par mums. Svētais tēvs piebilda, ka Marija pasniedz
mums spoguli, kurā esam aicināti atzīt savu identitāti.
Santa Maria Maggiore
bazilikas durvīs ir attēlots Efezas koncils. Arī pati celtne, kuras sākumi ir meklējami
V gadsimtā, ir saistīta ar šo ekumenisko saietu, kas notika 431. gadā. Efezas koncilā
vienotā Baznīca aizstāvēja un apliecināja Theotokos – Dieva Mātes titulu. Benedikts
XVI atgādināja, ka tas ir tituls ar kristoloģisku saturu, kas liecina par Dieva Dēla
iemiesošanos un izsaka Viņā cilvēciskās dabas vienotību ar dievišķo.
Pāvests
uzsvēra, ka ticība Dievam nav cilvēka ienaidnieks. Viņa cilvēcisko cieņu, kā arī sociālās
dzīves kvalitāti iedragā pavisam kas cits. Tikšanās ar Evaņģēlija aizvien dzīvo vārdu,
katrā vēstures brīdī ir bijusi civilizācijas avots. Tā ir veidojusi tiltus starp tautām
un bagātinājusi pilsētas, izpaužoties kultūrā, mākslā, neskaitāmās tuvākmīlestības
formās.
Vācu tautības pāvests teica, ka Itālija, atzīmējot savas politiskās
vienotības 150 gadus, var lepoties ar Baznīcas klātbūtni, kas cenšas aizstāvēt cilvēka
pamattiesības, sākot no dzīvības aizstāvības visās tās fāzēs un no ģimenes aizstāvības.
Benedikts XVI uzsvēra, ka ģimene ir pirmā realitāte, kurā var izaugt brīvas un atbildīgas
personas, personas, kas ir izveidojušās to dziļo vērtību garā, kas liek atvērties
brālībai un stāties pretim dzīves izaicinājumiem. Izmantojot izdevību, pāvests norādīja,
ka viens no šādiem izaicinājumiem šodien ir grūtības sameklēt cilvēka pilnīgai cieņai
atbilstošu darbu. Tāpēc viņš aicināja politiķus un darba devējus pārvarēt tos šķēršļus,
kas jauniešiem traucē veidot stabilu un drošu ģimenes dzīvi, jo pretējā gadījumā,
tiek radīts nopietns zaudējums autentiskai sabiedrības attīstībai.
Novēlot
Itāliju Dievmātes aizbildniecībai, Romas bīskaps aicināja ticīgos aktīvi piedalīties
sabiedriskajā dzīvē, veicināt iniciatīvas, ko iedvesmo Baznīcas sociālā mācība, lai
tie, kas ir aicināti uz politisko un administratīvo atbildību, nekrīt kārdinājumā
izmantot savu stāvokli personīgo interešu un varaskāres labā. Svētais tēvs rosināja
atbalstīt apvienības, kas veicina kultūras, sociālā un karitatīvā rakstura darbību.