Pāvests sazinās ar Starptautisko kosmosa staciju

21. maijā plkst. 13.11 pēc vietējā laika Benedikts XVI pirmo reizi vēsturē sazinājās ar Starptautisko kosmosa staciju un 20 minūtes sarunājās ar tajā esošajiem 12 astronautiem. Televīzijas ekrāna priekšā līdzās pāvestam atradās vācu izcelsmes bijušais kosmonauts Tomass Reiters un Itālijas Kosmosa aģentūras prezidents Enriko Sadžēze. Pieslēgšanos kosmosam viņi dēvēja par vēsturisku notikumu. Šīs „tikšanās” laikā Svētais tēvs uzdeva astronautiem piecus jautājumus, no kuriem pēdējais, kā arī atbilde uz to, izskanēja itāļu valodā. Pārējā saruna notika angļu valodā. Īsā uzrunā pāvests norādīja uz mūsdienās notiekošo straujo zinātniski-tehnisko progresu un atzina, ka astronauti ir zināmā mērā šī progresa pārstāvji. Šis progress paver cilvēcei un tās nākotnei aizvien jaunākas un plašākas iespējas. Benedikts XVI apliecināja, ka apbrīno astronautu drosmi, un pauda pārliecību, ka viņi darbojas cēlu ideālu vadīti – kalpo cilvēcei un tās kopējam labumam.

No kosmosa stacijas planēta zemē izskatās pavisam citādi. Jūs lidojat pāri kontinentiem un dažādām valstīm vairākas reizes dienā. Domāju, ka jums ir pašsaprotami, ka visi dzīvojam kopā uz vienas zemes un ir absurdi savā starpā cīnīties un citam citu nogalināt – sacīja pāvests. Pirmajā jautājumā viņš norādīja, ka šobrīd kosmosā esošā astronauta Marka Kelija sieva nesen kļuva par uzbrukuma upuri un tika smagi ievainota. Svētais tēvs jautāja, ko viņi, raugoties uz zemi no augšas, domā par tautu un nāciju dzīvi lejā? Ko zinātne var dot miera labā? Uz to Marks atbildēja, ka šodien uz zemes vajadzētu vairāk izmantot saules enerģiju, jo pārsvarā visas cīņas un strīdi notiek par dabas resursiem. Tādējādi lielā mērā izdotos novērst vardarbību.

Pēc tam pāvests jautāja astronautiem par cilvēces atbildību par planētas nākotni, par to, kādu vēstījumu viņi gribēs nodot visiem, bet īpaši jauniešiem, kad atgriezīsies uz zemes, kā arī par to, vai viņi, esot kosmosā, lūdzas un domā par Radītāja brīnumdarbiem? Astronauti norādīja, ka atgriezušies uz zemes viņi mudinās jauniešus nemitēties izzināt pasauli un visumu. Apliecināja, ka no augšas planēta izskatās zila, un tā ir skaista. Jā, viņi lūdzas par sevi, savām ģimenēm un pasaules nākotni – atzina viens no astronautiem.

Pēdējo jautājumu Svētais tēvs adresēja itāļu astronautam Paolo Nespoli, kuram pirms dažām dienām mūžība aizgāja māte. "Zinu, ka tava mamma tevi atstāja, un kad pēc dažām dienām atgriezīsies mājās, viņa tevi vairs nesagaidīs" – sacīja pāvests. Apliecināja, ka šai sāpju brīdī visi ir garīgi vienoti, un ka arī viņš lūdzās par šo astronautu. Benedikts XVI jautāja, kā astronauts pārdzīvoja šo smago brīdi, atrodoties no visiem tālu. Vai viņi tur augšā jūtas nošķirti un vientuļi, vai tomēr ir šī savstarpējas vienotības sajūta un patiešām jūt cits cita atbalstu? Uz to Paolo atbildēja, ka tieši apkārtējie biedri viņam palīdzēja pārdzīvot šo smago brīdi. Pateicās viņiem, pateicās pāvestam par lūgšanām, kā arī attiecīgajām institūcijām, kas deva tehnisku iespēju pirms mātes aiziešanas mūžībā, ar viņu sazināties un runāt. Noslēgumā Benedikts XVI vēlēja, lai astronautu misija vainagotos panākumiem un kalpotu zinātnes progresam, starptautiskajai sadarbībai un mieram pasaulē.

J. Evertovskis / VR