Lūgšana atver cilvēka sirdi Dieva žēlsirdībai

Vispārējās audiences laikā Benedikts XVI aicināja ticīgos atvērt savu sirdi Dieva bezgalīgajai žēlsirdībai. Kristus – Labais Gans stāv pie mūsu durvīm un klauvē. Nebaidieties tās atvērt un ieaicināt Jēzu, lai dalītos ar Viņu savos priekos un grūtībās – mudināja pāvests Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus. Turpinot katehēžu ciklu par lūgšanu, šorīt Svētais tēvs pievērsās šim tematam Svēto Rakstu kontekstā. Tikšanās noslēgumā kopā ar klātesošajiem viņš lūdzās par Baznīcu Ķīnā un aicināja to darīt visas pasaules katoļticīgos. Pasvītroja, ka Baznīcai šajā lielajā Tālo Austrumu zemē, īpaši šobrīd nepieciešams visu kristiešu garīgais atbalsts. Audiences laikā pāvests vairākkārt tieši un netieši atgādināja, ka ar ticības un paļāvības pilnu lūgšanu visu varam panākt.

Iepriekšējās divās reizēs Benedikts XVI runāja par lūgšanu kā „universālu fenomenu”. Viņš skaidroja, ka katras personas sirdī ir ieliktas dziļas ilgas pēc Dieva. Cilvēks ir reliģiska būtne. Līdz ar to Dievu meklēja gan seno laiku ļaudis, gan arī meklē Viņu mūsdienu digitālā laikmeta cilvēki. Visas reliģijas liecina par šo personas dziļo tieksmi pēc Radītāja. Šodien, balstoties uz Svētajiem Rakstiem, pāvests pievērsās Ābrahama piemēram. Sniedzot ieskatu Bībelē, Svētais tēvs vēlējās palīdzēt mums labāk iepazīt mīlestības derību un dialogu starp Dievu un cilvēku, kas vijas cauri visai pestīšanas vēsturei un sasniedz savu virsotni Kristus iemiesošanās notikumā. Bez tam uzrunā viņš aicināja visus ticīgos lasīt un lūgšanā meditēt Dieva vārdu savā ikdienas dzīvē.

Apustulis Pāvils patriarhu Ābrahamu sauc par „visu ticīgo tēvu” (Rom 4,11). Skaidrojot Radīšanas grāmatas 12. nodaļas fragmentu, Benedikts XVI iepazīstināja klātesošos ar viņa lomu pestīšanas vēsturē un norādīja uz šī vīra lielo ticības spēku. Bībele runā par Sodomas un Gomoras pilsētu iedzīvotāju ļaunajiem darbiem un atklāj, ka Dievs gribēja šīs pilsētas iznīcināt, lai tādējādi apturētu ļaunumu. Ābrahamu Kungs iepazīstina ne tikai ar smago situāciju, bet arī ar grēka smagumu un tā briesmīgajām sekām. Viņš tiek izvēlēts, lai atjaunotu cilvēkos ticību un paklausību. Šis vīrs ar savu lūgšanu iestājas Sodomas un Gomoras iedzīvotāju labā. Īstenībā, apelējot pie Dieva taisnīguma, viņš lūdzas ne tikai par taisnīgo, bet par visu glābšanu – atgādināja pāvests, norādot uz Ābrahama lielo drosmi un jauna veida taisnīgumu.

Šis Bībeles fragments māca, ka Dievs vienmēr grib labu. Pat ļaunumu un grēku Viņš var pavērst par labu. Viņš ir vienmēr gatavs piedot. Dievs piedod grēciniekam un dāvā viņam pestīšanu. Svētais tēvs norādīja, ka jau pats grēks, kas ir Dieva un Viņa mīlestības atmešana, kļūst par sava veida sodu. Tieši grēks ir tas, ko vajag izskaust. Tā kā cilvēks to nevarēja izdarīt, tad Tēvs sūtīja pasaulē savu Dēlu, lai Viņš atpestītu cilvēci. Ābrahama domu gājienu, kas šķiet paradoksāls, Benedikts XVI rezumēja šādi: „Protams, pret nevainīgajiem nedrīkst izturēties tāpat kā pret vainīgajiem. Tas būtu netaisnīgi. Turpretī ar vainīgajiem jāapietas tāpat kā ar nevainīgajiem, īstenojot „augstāku” taisnīgumu, proti, jādod viņiem pestīšanas iespēju, lai, ja ļauna darītāji pieņem Dieva piedošanu un atzīst savu vainu, pārtrauc darīt ļaunu un panāk, ka netiek vairs sodīti, bet gan tiek attaisnoti”.

Jāpaskaidro, ka Benedikts XVI šeit runā nevis par iespēju izvairīties no laicīgā soda, ko likuma pārkāpējam šajā pasaulē pienākas saņemt atbilstoši Baznīcas vai civilo likumu normām, bet par ļauna darītāja pasargāšanu no mūžīgās pazudināšanas. Dievs, kurš grib glābt visus cilvēkus, dāvā atgriešanās žēlastību un pestīšanu arī ļaundariem. Pāvests pasvītroja, ka Ābrahams balstījās uz pārliecību, ka Dievs pacietīgi uzklausa cilvēku lūgšanas. Patriarhs zināja, ka Dievs spēj apturēt ļaunumu bez cilvēku iznīcināšanas. Tieši ar piedošanu un neatlaidīgu lūgšanu var pārraut ļaunuma un grēka apburto loku – atgādināja Benedikts XVI. Paskaidroja, ka cilvēka lūgšana par savu tuvāko pestīšanu pilnībā atbilst Dieva vēlmei glābt, piedot, ļaut dzīvot un dāvāt dzīvības pārpilnību.

No Bībeles zinām, ka tā kā Sodomā un Gomorā neatradās pat ne desmit taisnīgie, tad pilsētas tika iznīcinātas. Šajā sakarā pāvests pasvītroja, ka tikt pestītam nenozīmē izbēgt no soda. Tas nozīmē tikt atbrīvotam no mūsos mītošā ļaunuma. Dievs ir Mīlestībā, kurš dāvā piedošanu. Taču lai cilvēks to saņemtu, viņam jāatver sava sirds labajam. Benedikts XVI mudināja ticīgos, sekojot Ābrahama piemēram, atvērt pēc iespējas plašāk sirdi Dieva bezgalīgajai žēlsirdībai un ik dienas paļāvīgi lūgt Kungu par visu cilvēku pestīšanu. Šoreiz Svētais tēvs uzrunāja svētceļniekus arī krievu valodā. Mudināja viņus būt priecīgiem Kristus lieciniekiem savā dzimtajā zemē.

J. Evertovskis / VR