Poļu svētceļnieki pateicas par Jāņa Pāvila II beatifikāciju
3. maijā Romas Santa Maria Maggiore bazilikā pulcējās poļu svētceļnieki, lai
pateiktos par pāvesta Jāņa Pāvila II beatifikāciju. Dievkalpojumu vadīja Polijas Baznīcas
primass, Gņeznas arhibīskaps Jozefs Kovaļčiks. Viņš atzīmēja, ka šī pulcēšanās notiek
mariāniskajā mēnesī, dienā, kurā tiek atzīmēti Marijas – Polijas Karalienes svētki.
Tieši pie viņas, uz Jasna Guras svētnīcu kopš pusaudža gadiem svētceļoja Jānis Pāvils
II. „Šeit var dzirdēt Polijas sirdspukstus”, atkal stāvot Čenstohovas Dievmātes priekšā,
viņš teica savā pirmajā dzimtenes apmeklējumā 1979. gada 4. jūnijā.
Svētās
Mises homīlijā Jozefs Kovaļčiks vēlreiz pakavējās atmiņās par Jāni Pāvilu II: „Viņš
bija autoritāte un mūsu laika atjaunotājs, kurš bija atklājis ceļu pie cilvēka zemeslodes
vistālākajos nostūros. Viņš pagrieza vēstures gaitu – cilvēks, kurš dzīvoja mūsu vidū.
Viņš sniedza ieguldījumu cilvēku attieksmes maiņā, paļaujoties uz viņiem un viņu labo
gribu. Viņš kalpoja cilvēkiem ar mīlestību un sevis atdevi, iedēstot viņos apziņu
par savu cieņu, tiesībām un pienākumiem. Pats ar savu attieksmi viņš mācīja mums mīlēt
Baznīcu un cilvēkus, mācīja atbalstīt citam citu un bagātināt citam citu, mācīja bez
nosacījumiem vairot kopējo labumu.”
Arhibīskaps Kovaļčiks atcerējās arī Jāņa
Pāvila II devumu miera labā, viņa atgādinājumu, ka miers ir vienīgais ierocis konfliktu
pilnajā pasaulē, kas ir spējīgs nest uzvaru un raisīt dialogu, kas balstīts uz mīlestības
bausli, uz cilvēka cieņas respektu un viņa neaizskaramajām tiesībām.
„Dievs
padara sevi redzamu un tuvu caur svētiem cilvēkiem,” dievkalpojumā teica Polijas Baznīcas
primass, piebilstot, ka viņu sejās atspīd dievišķā skaistuma spožums. Tāds bija arī
Jānis Pāvils II. Viņš mīlēja Dievu un mīlēja cilvēkus, viņš meklēja tos un uzklausīja,
viņš atcerējās viņu vārdus un sejas. Par savu misiju viņš uzskatīja arī apliecināt
pasaulei pilnīgu patiesību par cilvēku.
Arhibīskaps Kovaļčiks norādīja, ka
svētīgais Jānis Pāvils II ir atstājis ceļazīmes, kas palīdz stāties pretim izaicinājumiem
un iedvesmo ticīgo personīgo un sociālo dzīvi. Viņš ir garīgais vadītājs mūsu brīvības,
vienotības un solidaritātes gājumā.