Kard. A. Komastri: Dieva tauta bija pārliecināta, ka debesīs ienācis svētais
Romā sāk ierasties svētceļnieki – pāvesta Jāņa Pāvila II beatifikācijas svētku dalībnieki.
Nesen, 2. aprīlī, apritēja 6 gadi, kopš viņš atgriezās mūžīgā Tēva mājās. Šogad šo
gadskārtu apgaismo priecīga un emocionāla gaidīšana. Ne tikai Romā, bet visā pasaulē
ticīgie jūtas pacilāti, tuvojoties 1. maijam, dienai, kad pāvests Benedikts XVI altāru
godā svinīgi paaugstinās savu priekšgājēju Pētera pēcteča amatā. Laikposmā starp nākamā
svētīgā nāves atceri un beatifikāciju, pie Vatikāna radio mikrofona pārdomās kavējas
pāvesta vikārs Vatikāna valstī, kardināls Andželo Komastri:
Ir jāatzīst, ka
Dieva tauta Jāņa Pāvila II nāves brīdī jau bija pārliecināta, ka debesīs ir ienācis
vēl viens svētais. Toreizējais kardināls Jozefs Ratcingers 2005. gada 8. aprīlī, bēru
ceremonijas laikā svētā Pētera laukumā lūdza Jāņa Pāvila II svētību no debesu loga,
jau zināmā veidā uzskatīdams viņu par svētu. Visi atceramies viņa aizkustinošos vārdus:
„Svētais tēvs, svētiet mūs no debesu loga!” Līdz ar beatifikāciju, Dieva tautas izpratne
tiks apstiprināta ar svinīgu un oficiālu pāvesta aktu.
Kā zināms, vienā
no pēdējiem savas šīszemes dzīves brīžiem Jānis Pāvils II teica: „Ļaujiet man iet!”
Ar šo „iet”, ar šo „atgriezties” pie Tēva, Karols Vojtila tomēr ir palicis un dzīvo
kopā ar mums, varbūt pat vēl vairāk nekā iepriekš… Šim „ļaujiet iet” ir precīza
nozīme: Jānis Pāvils II jutās jau stāvam uz Tēva mājas sliekšņa. Tie vārdi izteica
viņa sirds ilgas, gandrīz prieku – pasteidzināt soļus, lai Marijas rokas vadīts, izietu
pretim Jēzum. Es savā ticības fantāzijā toreiz iedomājos, ka Marija stāvēja un gaidīja
viņu pie debesu durvīm. Īstenībā, esmu par to pārliecināts. Marija, uz kuru Jānis
Pāvils II nemitējās raudzīties, noteikti viņu saņēma savos apskāvienos, tāpat, kā
toreiz, atentāta brīdī, cenšoties viņu izglābt.
„Totus tuus ego sum”:
Jāņa Pāvila II pontifikāts ir noritējis Marijas zīmē. Vai šo beatifikāciju var uztvert
kā Jaunavas dāvanu Baznīcai, visiem ticīgajiem? Protams! Jānis Pāvils II visu
savu dzīvi jutās saistīts ar Mariju. Bīskapa moto „Totus tuus” – „viss tavs, Marija,”
ir visas viņa dzīves garīguma izteiksme. Bet īpašā veidā ir jāsaka, ka viņa pontifikāts
ir attīstījies zem Marijas skatiena. Kā lai aizmirst 1981. gada 13. maiju? Dienu,
kurā Dievmāte pirmoreiz parādījās Fatimā? Lode, kas izgāja cauri Jāņa Pāvila II ķermenim,
bet nespēja to nogalināt? Pats Jānis Pāvils II teica: „Noziedzīga roka izšāva, lai
nogalinātu, bet mātišķa roka mani apstādināja uz nāves sliekšņa”. Nav cita izskaidrojuma,
kā vien šis. Un kā lai neatceras arī 1984. gada 25. martu? Tai dienā svētā Pētera
laukumā, pretim Fatimas Dievmātes statujai, kas tika atvesta no Fatimas svētnīcas,
pāvests ceļos nometies, novēlēja Krieviju Marijas Bezvainīgajai sirdij? Gadu vēlāk
pie varas nāca Gorbačovs un sākās perestrojka – „pārkārtošanās” – izmaiņas
un revolūcija Eiropas Austrumos?
Jāni Pāvilu II altāru godā iecels Benedikts
XVI. Divi pāvesti, divi Baznīcas kalpi, divi draugi, divas personības, kas tik cieši
saistītas savā starpā: arī tas ir īpaši nozīmīgs, varētu pat teikt – providenciāls
aspekts… Es domāju, ka tā ir pirmā reize Baznīcas vēsturē, kad pāvests var
pasludināt par svētīgu savu priekšgājēju. Benediktam XVI tā noteikti būs ne tikai
ārkārtēja sajūta, bet arī garīgas drošības avots! Jānis Pāvils II tagad, no debesīm,
sargā sava pēcnācēja soļus un uzmundrina izaicinājumos, ar kuriem šodien ir jāsaskaras
Baznīcai. Pāvests, tieši vienā no savām pirmajām uzrunām teica: „Man šķiet, ka joprojām
dzirdu balsi, kas saka: „Nebaidieties!” Tas aicinājums, tā pavēle, ar ko pāvests vērsās
pie visas pasaules, pie kristiešiem visā pasaulē… „Nebaidieties!”: šobrīd, šai dramatiskajā
laikā, kurā šķiet, vēstures jūrā atkal trako vētra, viņš to noteikti saka arī Benediktam
XVI. Pieķērušies Jēzum, zem Marijas skatiena, varam iziet cauri visām vēstures vētrām
un būt droši, ka sasniegsim Dieva ostu.