Lieldienu vēstījums "Urbi et Orbi": augšāmceltais Kristus atver brīvības, taisnības
un miera ceļu
«In resurrectione tua, Christe, caeli et terra laetentur – Kristu, debesis un zeme
gavilē Tavā augšāmcelšanās!»
Dārgie brāļi un māsas Romā un visā pasaulē!
Lieldienu
rīts mums ir atnesis seno un vienmēr jauno vēsti – Kristus ir augšāmcēlies! Pirms
divdesmit gadu simtiem Jeruzalemē notikušā notikuma atbalss turpina atbalsoties Baznīcā,
kas sirdī nes dzīvu Marijas, Jēzus mātes ticību, Magdalēnas un citu sieviešu ticību,
kas pirmās redzēja tukšo kapu, Pētera un pārējo apustuļu ticību.
Līdz pat
šodienai – arī mūsu ultratehnoloģisko komunikāciju laikmetā, kristiešu ticība balstas
uz šo vēsti, uz to māsu un brāļu liecību, kuri vispirms ieraudzīja novelto akmeni
un tukšo kapu, bet vēlāk noslēpumainos vēstnešus, kas apliecina, ka Jēzus, Krustāsistais,
ir augšāmcēlies; Viņš pats, Mācītājs un Kungs, dzīvs un aptaustāms, parādījās Marijai
no Magdalas, diviem mācekļiem no Emausas, un visbeidzot, visiem vienpadsmit, atkal
apvienotiem Pēdējo Vakariņu namā (sal. Mk 16, 9-14).
Kristus augšāmcelšanās
nav spekulāciju auglis, tā nav mistiska pieredze: tas ir notikums, kas pārsniedz vēsturi,
bet kas notiek precīzā vēstures brīdī un atstāj tajā neizdzēšamu nospiedumu. Gaisma,
kas apžilbināja sargus, kas bija nolikti sargāt Kristus kapu, ir šķērsojusi laiku
un telpu. Tā ir atšķirīga, dievišķa gaisma, kas caururbj nāves ēnas un ienes pasaulē
Dieva spožumu, Patiesības un Labuma spožumu.
Kā saules stari pavasarī uz koku
zariem liek spraukties un atvērties pumpuriem, tā starojums, kas plūst no Kristus
augšāmcelšanās, dod spēku un nozīmi katrai cilvēka cerībai, gaidām, vēlmēm, plāniem.
Tāpēc viss kosmoss šodien līksmojas, cilvēces pavasara apņemts, kas skaidro radības
mēmo slavinājuma himnu. Lieldienu alleluja, kas atskan pasaulē svētceļojošā
Baznīcā, pauž visuma klusās gaviles un, pirmām kārtām, katras patiesi Dievam atvērtas
cilvēka dvēseles ilgas. Viņš atpazīstams caur savu bezgalīgo labumu, skaistumu un
patiesību.
«Kristu, debesis un zeme gavilē Tavā augšāmcelšanās notikumā».
Uz šo slavinājuma aicinājumu, kas šodien paceļas no Baznīcas sirds, «debesis» atbild
visā pilnībā – eņģeļu, svēto un svētīgo pulki vienbalsīgi pievienojas mūsu slavinājumam.
Debesīs viss ir miers un līksmība. Diemžēl tas tā nav uz zemes! Šeit, šajā mūsu pasaulē,
Lieldienu alleluja, vēl joprojām ir pretstatā žēlabām un saucieniem, kas rodas
daudzās sāpīgās situācijās – postā, badā, slimībās, karos, vardarbībā. Tomēr, tieši
tādēļ Kristus ir miris un augšāmcēlies! Viņš ir miris arī mūsu šodienas grēku dēļ
un ir augšāmcēlies, lai izpirktu mūsu šodienas vēsturi. Tāpēc, lai šis mans vēstījums
sasniedz visus, kā pravietiska vēsts, it sevišķi tautas un sabiedrības, kas izdzīvo
ciešanu stundu, jo augšāmceltais Kristus atver viņiem brīvības, taisnības un miera
ceļu.
Lai var līksmoties Zeme, kuru pirmo apspīdēja augšāmceltā gaisma. Lai
Kristus spožums sasniedz arī Tuvo Austrumu tautas, līdz miera un cilvēciskās cieņas
gaisma uzvar pretrunu, naida un vardarbības tumsu. Lai diplomātija un dialogs Lībijā
stājas ieroču un šī brīža konfliktsituācijas vietā, lai atbalsta humanās palīdzības
piekļuvi tiem, kuri cieš sadursmju rezultātā. Lai visi pilsoņi Ziemeļāfrikā un Tuvajos
Austrumos, it īpaši jaunieši cenšas veicināt kopējo labumu un veidot sabiedrību, kur
nabadzība tiek uzveikta un katru politisko izvēli galu galā iedvesmo cieņa pret cilvēka
personu. Lai bēģļi un izraidītie no dažādām Āfrikas valstīm, kas bija spiesti atstāt
visdārgākās piemiņas lietas, saņem konkrētu solidaritāti, lai labas gribas cilvēki
top apgaismoti atvērt sirdis viesmīlībai, līdz vienotā un koncentrētā veidā nāktu
pretī pārliecinošajām daudzu brāļu vajadzībām; tiem, kas devīgi īsteno dāsnus centienus
un sniedz paraugliecības šajā virzienā, lai nonāk mūsu atbalsts un atzinība.
No
jauna jāpanāk mierīga līdzāspastāvēšana Kotdivuāras tautā, kur steidzami nepieciešams
atsākt samierināšanās un piedošanas ceļu, lai ārstētu nesenās vardarbības izraisītās
dziļās brūces. Lai Japānas zeme, kamēr tā stājas pretī nesenās dramatiskās zemestrīces
sekām, kā arī zemes, kuras pagājušajos mēnešos ir cietušas dabas katastrofas, kas
sējušas sāpes un satraukumu, spēj rast mierinājumu.
Lai debesis un zeme līksmojas
par to liecībām, kas pacieš pretestību un pat vajāšanas savas ticības Kungam Jēzum
dēļ. Lai vēsts par Viņa uzvarošo augšāmcelšanos ielej viņos drosmi un paļāvību.
Dārgie
brāļi un māsas! Augšāmceltais Kristus iet mums pa priekšu uz jaunām debesīm un jaunu
zemi (sal. Ap 21, 1), kurā beidzot visi dzīvosim kā vienota ģimene, tā paša Tēva bērni.
Viņš ir kopā ar mums līdz laiku beigām. Šajā ievainotajā pasaulē ejam aiz Viņa, dziedot
alleluja. Mūsu sirdī ir prieks un sāpes, mūsu sejās – smaids un asaras. Tā
ir mūsu zemes realitāte. Bet Kristus ir augšāmcēlies, Viņš ir dzīvs un iet kopā ar
mums. Tāpēc ejam un dziedam, uzticīgi savam uzdevumam šajā pasaulē, ar skatienu pievērstu
Debesīm.