Krusts ir Dieva mīlestības spožā zīme

«Krusts atklāj Dieva bezgalīgo mīlestību. Tas aicina mūs stiprināt ticību šīs mīlestības spēkam, aicina ticēt, ka katrā mūsu dzīves situācijā, vēstures un pasaules līkločos, Dievs spēj uzvarēt nāvi, grēku un ļaunumu, un dāvā mums jaunu dzīvi,» Krusta ceļa noslēgumā teica Benedikts XVI. Lielās piektdienas pēcpusdienā Svētā Pētera bazilikā pāvests piedalījās Kunga ciešanu liturģijā, bet vakarā Kolizejā vadīja Via Crucis.

Svētā Augustīna vārdi «Nepamet krustu un krusts tevi nesīs» bija pārdomu galvenā tēma. Atgādinām, ka šogad Krusta ceļa meditācijas un lūgšanas sagatavojusi augustīniešu ordeņa māsa Marija Rita Pičione, bet attēlus zīmējusi māsa Elena Marija Manganeli. Vārdu, formas un krāsu savijums mums sniedz kaut ko no augustīniešu garīguma, kuru iedvesmojusi vienkāršā Jeruzalemes kopiena, kas balstīta uz dzīvi kopienā. Krusta ceļš nav tikai vienkārša tautas dievbījības izpausme ar sentimentālu noskaņu, tas pauž kristietības pieredzes būtību - «ja kāds grib man sekot, lai aizliedz pats sevi, ņem savu krustu un seko man» (Mk 8,34).

Pārdomu autore uzsvēra, ka sekošana, ticība un lūgšana ir trīs vienkārši un nemaldīgi soļi, kas palīdz mums atklāt patiesības un dzīvības ceļu. Šajā klusuma un cerības piepildītajā naktī atskan Kristus aicinājums: «Ticiet! Nāciet pie manis un baudiet labumus no mana galda, jo es nepretojos baudīt to, kas bija slikts no jūsu galda. Es apsolīju jums jaunu un mūžīgu dzīvi.»

Krusta ceļa pirmajā apcerē māsa Marija Rita skaidro, ka Pilāts neatrada sevī spēku pretoties nevainīga cilvēka sodīšanai. Viņa iekšiene ir kurla pret Jēzus vārdiem un nesaprot Viņa patiesības liecību. Uzklausīt patiesību nozīmē paklausīt un ticēt tai. Pilāts nav brīvs. Dzirdētā patiesība kā atbalss skan viņā, darot viņu nemierīgu. Māsa Marija Rita atzīst, ka arī mēs ļaujam, lai mūs iespaido tas, kas atrodas ārpusē. Vairs neprotam ieklausīties savā sirdsapziņas balsī, kas atgādina un aicina: «Neej ārā, atgriezies sevī, jo tavā iekšējā cilvēkā mājo patiesība.»

Augustīniešu klosteru apvienības prezidente aicina saskatīt cilvēka ievainoto sirdi, kas ir mikrokosmoss, kurā tiek izlemti lielie cilvēces notikumi, atrisināti vai saasināti tās konflikti. Bet izšķirošais punkts vienmēr ir tas pats: pieņemt vai pazaudēt patiesību, kas dara mūs brīvus. Jēzus sniedz mums pazemības lekciju un atver mums ceļu. Viņa skolā mācāmies lēnprātību. Lūgties nozīmē ļaut, lai mūs apņem Dieva patiesais un mīlestības pilnais skatiens. Māsa Marija Rita norāda uz Veroniku, kura sāpju izķēmotajā Kristus sejā atpazina žēlastības pārveidoto vaigu.

Krusta ceļa pārdomu autore norāda uz senajām un šodien notiekošām Baznīcas vajāšanām. Jēzus nes savu mācekļu un kalpu vajāšanu smagumu. Viņš nes arī «mūsu patmīlības» briesmīgo smagumu, kas apvaino Dievu un ievaino tuvāko. Augustīniešu ordeņa māsa atgādina, ka Jēzus, pakrītot zem krusta, atzīstas mīlestībā ar kuru mūsu dēļ uzņēmās pārbaudījumu smagumu. Viņa kritieni ir Iemiesošanās noslēpuma daļa. Jēzus meklē mūs mūsu vājumā, nolaižoties līdz pat tā dziļumam, lai paceltu mūs pie sevis. «Viņš iemācīja mums pacietību, lai uzvarētu pasauli» – saka māsa Marija Rita, citējot Hiponas bīskapa vārdus. Jēzus kritieni aicina mūs nezaudēt ticību pārbaudījumu brīžos, izturēt, vienkārši palikt Viņā.

Via Crucis gājienā Kolizejā krustu nesa Romas diecēzes ģenerālvikārs, kardināls Agostino Vallini, itāļu un etiopiešu ģimenes, augustīniešu ordeņa māsas, invalīdu krēslā sēdošs slimnieks un viņa aprūpētāja no UNITALSI un franciskāņu brāļi no Svētās Zemes.

S. Krivteža / VR