Pāvests Itālijas televīzijā atbild uz eksistenciāliem jautājumiem

Benedikts XVI pirmo reizi sava pontifikāta laikā atbildēja uz dažu cilvēku jautājumiem televīzijā. Viņa uzstāšanos Lielās piektdienas pēcpusdienā (plkst. 14.10) pārraidīja Itālijas valsts televīzijas kanāls Rai Uno programmas „Pēc Viņa attēla” ietvarā. No daudzajiem jautājumiem, kas redakcijā tika iesūtīti no visas pasaules, tika izvēlēti septiņi par Jēzu un drosmi ciešanās. Pie Svētā tēva vērsās septiņus gadus vecā japāņu meitene Elena, itāļu tautības māte Marija Terēze, kuras dēls kopš diviem gadiem atrodas veģetatīvā stāvoklī, vajāšanu nomocītie kristīgie jaunieši no Irākas, un musulmaņu sieviete Bintu no Kotdivuāras, kur plosās pilsoņu karš. Pāvests atbildēja arī uz trīs Itālijas ticīgo jautājumiem par Kristus augšāmcelšanās tematu un Dievmāti.

Japāņu meitene nesen piedzīvoja traģisko zemestrīci. Viņa jautāja, kāpēc cilvēkus piemeklē bailes un ciešanas. Svētais tēvs norādīja, ka pagaidām uz ciešanu jautājumu nevaram rast atbildi, taču viena lieta ir skaidra, un tā ir ļoti svarīga. Jēzus cieta nevainīgs. Viņš atrodas cietēju pusē. Dievs mūs mīl. Kādu dienu sapratīsim, ka piedzīvotās ciešanas nebija bezjēdzīgas, ka aiz tām slēpjas kāds mīlestības plāns. „Esi droša, ka mēs esam kopā ar tevi, esam kopā ar visiem japāņu bērniem, kuri cieš, mēs gribam jums palīdzēt ar savām lūgšanām un konkrētu rīcību, un esiet droši, ka Dievs jums palīdz”, sacīja pāvests.

Otrajā jautājumā atklājās Kalvārijas aina personīgajā dzīvē. To uzdeva māte, kura jau kopš diviem gadiem atrodas zem sava dēla krusta. Tā kā dēls ir bezsamaņā, viņa vēlējās zināt, vai dvēsele vēl joprojām ir vienota ar miesu. Pāvests atbildēja, ka dvēsele noteikti vēl ir vienota ar ķermeni, un jūt mātes mīlestību. Šī vecāku klātbūtne pie sava slimā bērna ir ļoti būtiska. Tas ir cēls mīlestības akts, ticības liecība. Tas ir apliecinājums, ka cilvēka dzīvība ir svēta un to pienākas respektēt pat vissmagākajās situācijās.

Atbildot uz Irākas jauniešu jautājumu par to, kā pārliecināt savus ticības brāļus, ka dzimtenes pamešana nav vienīgais risinājums, Benedikts XVI apliecināja, ka katru dienu lūdzas par kristiešiem Irākā. Viņš norādīja, ka ikvienai institūcijai, kas var kaut ko darīt šo ticīgo labā, ir to jādara. Svētais Krēsls nemitīgi uztur sakarus ar dažādām kopienām, tai skaitā, ar musulmaņiem. Viņš pasvītroja, ka ir svarīgi, lai visi saprastu dialoga, savstarpējās izlīgšanas un iespējas būt vienotiem dažādībā nozīmi.

Musulmaņu sieviete no Kotdivuāras apliecināja, ka agrāk starp kristiešiem un musulmaņiem, kā arī starp dažādām etniskajām grupām, viņas zemē valdīja miers un harmonija. Taču tagad viss ir mainījies. Cilvēki ir sašķelti. Mirst daudzi nevainīgie. Viņa atzina, ka Jēzus ir atnesis mieru, un jautāja pāvestam, ko viņš iesaka. Svētais tēvs norādīja, ka varam vienmēr būt vienoti lūgšanā, savu iespēju robežās palīdzēt ar žēlsirdības darbiem un veicināt krīzes noregulēšanu diplomātiskā ceļā. Šajā kontekstā Benedikts XVI vērsās pie visām konfliktā iesaistītajām pusēm ar aicinājumu pārtraukt vardarbību, sākt dialogu un veicināt mieru.

Atbildot uz jautājumiem par Kristus augšāmcelšanos, pāvests pasvītroja, ka Jēzus ieradās, lai atpestītu visu laiku cilvēkus. Kristus mums dāvā jaunu dzīvi. Šo jauno dzīvi saņemam Euharistijā. Runājot par Mariju, Svētais tēvs atgādināja, ka Viņa ir mūsu Māte. Ticīgie visā pasaulē labi apzinās, ka Marija ir visu cilvēku Māte, un uzticas Viņai. Bez tam, uzticoties Dievmātei, esam aicināti uzticēties arī Baznīcai.

J. Evertovskis / VR