Nepietiek tikai nest kristieša vārdu, nepieciešams būt kristietim

Būt kristietim nozīmē pilnībā piederēt Kristum – norādīja Benedikts XVI, uzrunājot Romas diecēzes bīskapus un priesterus. Lielās ceturtdienas rītā pāvests svinēja hrizmas svētīšanas dievkalpojumu, kurā piedalījās apmēram 1600 priesteri. Homīlijā viņš pievērsās kristieša identitātes galvenajām iezīmēm. Euharistijas laikā, kas notika Svētā Pētera bazilikā, pāvests svētīja katehumenu, slimnieku svaidīšanas un svētās hrizmas eļļas. Katehumenu eļļa ir paredzēta tiem, kas gatavojas Kristībai. Pieņemot šo sakramentu, mēs ieejam jaunajā dzīvē, kas ir Lieldienu dāvana. Slimnieku svaidīšanas eļļa atklāj, ka Lieldienu noslēpums ir uzvara pār ļaunumu, kas izpaužas arī slimībās. Savukārt, svētā hrizmas eļļa tiek izmantota Iestiprināšanas sakramenta piešķiršanai, priesteru iesvētīšanai un bīskapu konsekrēšanai.

Benedikts XVI norādīja, ka sakramentos atklājas saikne starp radīšanu un pestīšanu, jo Kungs izmanto redzamās zīmes jeb radītās pasaules elementus. Piemēram, pateicoties maizei un vīnam, kas ir zemes un cilvēka darba auglis, mūsu vidū ir klātesošs pats Dievs. Eļļa ir Svētā Gara simbols. Vienlaikus tā attiecas uz Kristu, jo vārds „Kristus”, kas ir Mesija, nozīmē „Svaidītais”. Svaidīšanas jēdziens norāda uz Jēzus, kurš ir vienots ar Tēvu, komūniju ar Svēto Garu. Šajā sakarā, pievēršoties kristieša identitātei, pāvests atgādināja, ka, jo ciešāk mēs esam vienoti ar Kristu, jo lielākā mērā tiekam piepildīti ar Svēto Garu. Mūs sauc par kristiešiem, tas nozīmē „svaidītajiem” – par personām, kas pieder Kristum. Citējot sv. Ignācija no Antiohijas vārdus, Svētais tēvs piebilda: „Es negribu tikai saukties par kristieti, bet es gribu būt kristietis”.

Benedikts XVI skaidroja, ka minētās trīs veidu eļļas norāda uz kristīgās dzīves trīs svarīgām dimensijām. Katehumenu eļļa atgādina to, ka ne tikai cilvēks meklē Dievu, bet Dievs meklē cilvēku. Dievs pieskaras cilvēka sirdij un pievelk viņu pie sevis. Kristus tapšana par cilvēku, Viņa ciešanas un nāve liecina par Dieva bezgalīgo mīlestību. Šajā sakarā Svētais tēvs aicināja ticīgos pārdomāt šādus jautājumus: Vai es gribu Viņu atpazīt? Vai es gribu, lai Dievs mani atrod? Cilvēka sirds ir nemierīga. Taču Dievs atbild šim nemieram un viņa sirds ilgām. Pāvests norādīja, ka šim nemieram un slāpēm pēc Dieva nevajadzētu mūsos izzust. Mēs esam aicināti nemitīgi meklēt Dievu, zināmā mērā būt katehumeni visas dzīves garumā.

Runājot par slimnieku svaidīšanas eļļu, Benedikts XVI pievērsās cilvēka miesas un dvēseles dziedināšanai. Mums visapkārt cieš ļoti daudzi cilvēki. Pasaulē dzīvo daudz izsalkušo, izslāpušo, vardarbības upuru un slimo. Baznīcas galvenais uzdevums ir Dieva valstības sludināšana. Tieši šai sludināšanai jākļūst par dziedināšanu – pasvītroja Svētais tēvs. Baznīca ir aicināta dziedināt tos, kuriem ir salauzta sirds. Taču dziedināšanas avots ir tikšanās ar Kristu. „Dieva valstības, Dieva bezgalīgās labestības sludināšanai jābūt vērstai vispirms uz cilvēku satriektās sirds dziedināšanu”, sacīja pāvests. „Cilvēks savā būtībā ir sociāla būtne. Līdz ar to, ja pamata attiecības, tas ir, attiecības ar Dievu, ir izjauktas, tad arī visā pārējā ienāk haoss. Ja mūsu attiecības ar Dievu ir traucētas, ja mūsu dzīves pamatvirziens ir nepareizs, tad mēs nevaram saņemt ne miesas, ne dvēseles dziedināšanu. Tādēļ pirmā un pamata dziedināšana notiek tad, kad satiekam Kristu, kurš mūs samierina ar Dievu un dziedina mūsu salauzto sirdi”.

Pāvests piebilda, ka arī sāpju remdēšana ir svarīgs Baznīcas uzdevums. Slimnieku svaidīšanas eļļa ir šīs misijas redzamā izteiksme. Šajā kontekstā Benedikts XVI ar pateicību pieminēja tos, kuru kalpošana saistīta ar ciešanu remdēšanu, kuri atklāj cilvēkiem dziedinošo mīlestību. Slimnieku svaidīšanas eļļa ir zīme tam, ka cilvēka sirds ir labestības un žēlsirdības eļļas piepildīta. Daudzi ar savu profesionālo kompetenci un labestību nes cietējiem mierinājumu un, tādā veidā, nerunājot par Kristu, kļūst par Viņa klātbūtnes spožiem lieciniekiem.

Svētās hrizmas eļļa ir paredzēta Iestiprināšanas sakramentam, tas ir, Svētā Gara īpašai saņemšanai, kā arī priesterības sakramenta piešķiršanai. Pāvests norādīja, ka ar Kristību un Iestiprināšanu cilvēks kļūst par Dieva tautas locekli. Šī svaidīšana ievada ticīgo īpašā kalpošanā. Kristieši ir priesteriskā tauta pasaules labā – sacīja Svētais tēvs. Viņiem vajadzētu padarīt pasaulei redzamu dzīvo Dievu, liecināt par Viņu un vest cilvēkus pie Viņa. Benedikts XVI aicināja pārdomāt, vai mēs patiešām esam Dieva svētnīca pasaulē? Vai paveram cilvēkiem pieeju Dievam vai drīzāk to aizsprostojam? Vai mēs, Dieva tauta, neesam lielā mērā kļuvuši par neticīgo tautu? Vai neesam attālinājušies no Dieva? Pāvests atzina, ka kristīgās rietumu zemes, diemžēl, ir nogurušas no ticības un vairs negrib pazīt savu reliģiju. Tādēļ ir pamats saukt uz Dievu un lūgt, lai Viņš palīdz mums no jauna atgriezties pie Viņa, pieņemt Viņa mīlestību un ar prieku to atklāt citiem. Neraugoties uz kaunu, ko bieži vien izjūtam par savām kļūdām, nedrīkstam aizmirst, ka arī šodien ir spoži ticības liecinieki – cilvēki, kuri ar savu ticību un mīlestību dāvā pasaulei cerību. Šajā sakarā Benedikts XVI atgādināja, ka 1. maijā notiks Jāņa Pāvila II beatifikācija. Klātesošos priesterus pāvests mudināja atjaunot savu Kungam doto „jā” vārdu.

J. Evertovskis / VR