Benedikts XVI aicina ticīgos stiprināt uzticību kristības žēlastībai

Lielā gavēņa ceturtās svētdienas liturģija aicina mūs pacelt skatienu uz Kristu, kurš izdziedina kopš dzimšanas neredzīgu cilvēku. Dieva Dēls, mirstot pie krusta, dāvā dvēseles gaismu, lai mēs spētu ieraudzīt Dieva patiesības spožumu. Apcerē pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» Benedikts XVI skaidroja svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu par aklā izdziedināšanu. Atguvis redzi, šis cilvēks nosauca savu labdari vispirms par «cilvēku», vēlāk par «pravieti», un, vēlreiz tiekoties ar Jēzu, – par «Kungu». Pāvests uzsvēra, ka tas ir ticības ceļš, kuru veica neredzīgais. Savukārt farizeji, tā laika dievbījības paraugs, nespēja Jēzū saskatīt neko vairāk par sabata pārkāpēju.

«Bet kāda ir mūsu attieksme pret Jēzu? – jautāja Benedikts XVI. – Ādama grēka dēļ arī mēs esam dzimuši «akli», bet caur kristību esam saņēmuši Kristus žēlastības gaismu. Grēks ievainoja cilvēci, nolemjot to nāves tumsai. Kristū atklājam jaunu dzīvi, kurai esam aicināti. Viņā saņemam spēku uzvarēt ļaunumu un darīt labu. Kristīgā dzīve ir nekas cits kā nepārtraukta sekošana Kristum, lai ar katru dienu kļūtu līdzīgāki Viņam. Jēzus ir «pasaules gaisma», jo Viņā «atmirdz Dieva godība». Kristības rituālā jaunkristītais saņem sveci, kas tiek aizdedzināta no Lieldienu pashāla. Lielā gavēņa dienās, kad gatavojamies svinēt Lieldienu noslēpumu, stiprināsim savu uzticību kristības žēlastībai. Stiprināsim to ar lūgšanu un žēlsirdības darbiem».

Sveicot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, Benedikts XVI atgādināja, ka 2. aprīlī apritēja Jāņa Pāvila II nāves sestā gadadiena. Svētais tēvs aicināja ticīgos garīgi sagatavoties Kristus augšāmcelšanās svētkiem un pāvesta beatifikācijas svinībām. Uz tikšanos ar Benediktu XVI bija ieradušies arī vairāki simti svētceļnieku no Polijas, kuri sestdienas vakarā Svētā Pētera laukumā lūdzās par Jāni Pāvilu II. 2. aprīļa pēcpusdienā Romas Svētā Gara baznīcā Pontifikālās laju padomes prezidents kardināls Staņislavs Rilko vadīja atceres dievkalpojumu. Tajā piedalījās svētceļnieki no Itālijas, Polijas un Latvijas.

S. Krivteža / VR