Ir pagājuši seši gadi, kopš mūžībā aizgāja pāvests Jānis Pāvils II. Atcerēsimies,
ko viņš ir teicis par laiku, dzīvību, nāvi un mūžību. 1991. gada 1. oktobrī vēstulē
veciem ļaudīm, pāvests rakstīja: „Cilvēks ir iegrimis laikā. Tajā viņš piedzimst,
dzīvo un nomirst. Līdz ar cilvēka dzimšanu, tiek iezīmēts datums – pirmais viņa dzīvē,
bet līdz ar nāvi – pēdējais. Šie datumi ir viņa alfa un omega, viņa šīszemes dzīves
sākums un beigas.
Ja tik nomērīta un trausla ir katra cilvēka eksistence, mūs
tomēr mierina doma, ka garīgās dvēseles spēkā mēs varam pārdzīvot arī pašu nāvi. Ticība
ir tā, kas mums dod „cerību, kas nepieviļ”, un norāda uz augšāmcelšanās perspektīvu
mūžīgajai dzīvei.”