Pāvests aicina panākt mieru Kotdivuārā. Katehēze par sv. Alfonsu no Liguori

„Mūsu pestīšana ir atkarīga no vienas vienīgas lietas, proti, lūgšanas. Tas, kurš lūgsies, noteikti tiks glābts” – citējot sv. Alfonsa no Liguori vārdus, sacīja Benedikts XVI. Katehēzes mācību pāvests veltīja šim izcilajam 18. gadsimta garīgās dzīves skolotājam un Baznīcas doktoram. Sv. Alfonss ir pasludināts par biktstēvu un morālteologu debesīgo aizbildni. Viņš mudina uz dzīvi raudzīties ar optimismu un katrā cilvēkā saskatīt labo.

Vispārējās audiences laikā franču valodā pāvests nāca klajā ar speciālu aicinājumu sakarā ar Kotdivuāras Republikā notiekošo pilsoņu karu. Viņš apliecināja, ka bieži domā par šīs zemes iedzīvotājiem, kas cieš valstī notiekošo asiņaino cīņu un smago sociālo un politisko saspīlējumu dēļ. „Apliecinot savu garīgo tuvumu visiem tiem, kuri pazaudējuši sev mīļus cilvēkus un kuri cieš no vardarbības, neatlaidīgi aicinu pēc iespējas ātrāk uzsākt konstruktīva dialoga ceļu un veicināt kopējo labumu”, sacīja Benedikts XVI. Viņš piebilda, ka nedrīkst taupīt nekādas pūles, lai panāktu katras personas cieņas respektu un miermīlīgu sadzīvošanu. Norādīja, ka sūta uz Kotdivuāru Pontifikālās „Taisnība un miers” padomes prezidentu kard. Peteru Turksonu. Kardināls ieradīsies, lai apliecinātu Svētā tēva un visas Baznīcas solidaritāti ar konflikta upuriem, un lai iedrošinātu šīs Āfrikas zemes iedzīvotājus iet izlīgšanas un miera ceļu. Kopš nemieru sākuma pagājušā gada novembrī, gājuši bojā vairāk nekā 500 cilvēku un apmēram 500 tk. devušies bēgļu gaitās.

Katehēzes mācībā, runājot par sv. Alfonsu no Liguori, Benedikts XVI atgādināja, ka šis Baznīcas doktors var mums palīdzēt aizvien pilnīgāk atbildēt Dieva aicinājumam uz svētumu. Viņš bija bīskaps, izcils teologs un garīgās dzīves skolotājs. Dzimis 1696. gadā pie Neapoles dižciltīgā un bagātā ģimenē. Sešpadsmit gadu vecumā pabeidza studijas Neapoles universitātē, iegūstot doktora grādu tieslietu zinātnēs. Tai laikā valdošā korupcija un netaisnība viņu tik ļoti satrieca, ka pameta savu spožo advokāta karjeru. Slāpes pēc Dieva un dziļās ilgas pēc evaņģēliskās pilnības, pamudināja viņu izvēlēties priesterības ceļu. Alfonss atbildēja Kunga aicinājumam, devās studēt teoloģiju un 1726. gadā saņēma ordinācijas sakramentu. Vispirms sprediķoja turpat Neapoles apkārtnē vienkāršo un atstumto ļaužu vidū, un pat kriminālajās aprindās. Veidoja lūgšanu grupas un veicināja morālo progresu visā sabiedrībā. Pēc tam, 1732. gadā, nodibināja redemptoristu kongregāciju, lai sagatavotu misionārus. Konsekrēts par bīskapu, viņš cīnījās pret jansenisma herēziju. Priesterus mudināja būt uzticīgiem Baznīcas mācībai un žēlsirdīgiem pret grēciniekiem. Sv. Alfonss no Liguori nomira 1787. gadā.

Pāvests norādīja, ka šī svētā darbiem pēdējo divu gadsimtu laikā bija liela nozīme tautas garīgās dzīves veidošanā. Alfonss nozīmīgu vērību piegrieza kristoloģijai, Marijas godināšanai, Vissvētākā Sakramenta adorācijai un lūgšanai. Viņš mudina uz dzīvi raudzīties ar optimismu, paļaujoties uz visu to labo, ko Dievs ielicis katrā cilvēkā. Līdz ar to, savā mācībā īpaši lielu uzmanību pievērš morālteoloģijai. Garīgos ganus mudina būt uzticīgiem katoliskās Baznīcas mācībai. Šī mīlestības apustuļa moto bija: „Tas kurš lūdzas, panāk pestīšanu”. Benedikts XVI piebilda, ka sv. Alfonss no Liguori izcēlās ar lielu labestību, un ka šīs labestības avots bija ciešā saikne ar Dievu.

Sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests atgādināja, ka katrs kristietis ir aicināts uz svētumu. Ar lūgšanu, mīlestību uz Euharistijā klātesošo Jēzu un regulāru grēksūdzi jūs sevi svētdariet un izmainiet cilvēces tēlu – viņš sacīja. Ukraiņu valodā Benedikts XVI sveica jauno Kijevas-Haličes arhibīskapu Svjatoslavu Ševčuku un Ukrainas grieķu katoļu Baznīcas ticīgos.

J. Evertovskis / VR