Benedikts XVI: Izlīgšanas sakraments – ticības, cerības un mīlestības skola

Sakramentālās grēksūdzes pedagoģiskā nozīme – par šo tematu runāja Benedikts XVI, tiekoties ar Apustuliskā Penitenciārija rīkoto kursu dalībniekiem. Penitenciārijs ir žēlsirdības institūcija, kas izskata ar cilvēka sirdsapziņu saistītās lietas. Tā mītnē Romā no 21. līdz 25. martam norisinājās gadskārtējais seminārs jaunajiem priesteriem. Seminārs bija veltīts lietām, kas saistītas ar penitenta sirdsapziņu. Audiences laikā pāvests pasvītroja, ka konfesionāls ir cilvēka īsta svētdarīšanas „vieta”. Viņš aicināja pārdomāt jautājumu, kādā veidā Grēksūdzes sakraments ir audzinošs. Kādā ziņā tā svinēšanai piemīt pedagoģiskā vērtība – vispirms jau attiecībā uz pašu šī sakramenta administrētāju? Svētais tēvs apliecināja, ka Gandarīšanas sakraments veicina gan priestera, gan penitenta garīgās dzīves izaugsmi.

Klausīt grēksūdzes nozīmē būt daudzu „ticības apliecināšanas” aktu lieciniekam un kontemplēt žēlsirdīgā Dieva darbību cilvēces vēsturē – skaidroja Benedikts XVI. Grēksūdžu laikā priesteris skaidri piedzīvo to, ka Kristus nāve un augšāmcelšanās nemitīgi turpina nest pestīšanas augļus. Garīgais gans apzinās, ka pēdējais vārds attiecībā uz cilvēka ļaunumu pieder Dievam. Pāvests atgādināja, ka priesteris var daudz ko mācīties no penitentiem – no viņu priekšzīmīgās garīgās dzīves, no tā, cik nopietni ir izmeklējuši savu sirdsapziņu, cik vaļsirdīgi atzīstas savos grēkos, un ar kādu paklausību pieņem Baznīcas mācību un biktstēva norādījumus. „Gandarīšanas sakramenta administrēšana var dot mums dziļu pazemības un ticības mācību”, uzsvēra Svētais tēvs, piebilstot, ka tas ir spēcīgs pamudinājums katram priesterim apzināties savu identitāti.

Runājot par Gandarīšanas sakramenta pedagoģisko nozīmi pašu penitentu dzīvē, Benedikts XVI norādīja, ka tā atkarīga vispirms no Dieva žēlastības darbības. Sakramentālā izlīgšana ir viens no tiem brīžiem, kuros cilvēka brīvība un sevis apzināšanās izpaužas jo īpaši skaidri. Sirdsapziņas izmeklēšanai ir liela pedagoģiskā nozīme. Cilvēks mācās raudzīties uz savu dzīvi vaļsirdīgi, uzlūko to Evaņģēlija patiesības gaismā un vērtē nevis tikai saskaņā ar cilvēciskajiem, bet arī ar dievišķās Atklāsmes kritērijiem. Dieva baušļi, īpaši mīlestības bauslis un Kalna svētības ir svarīga garīgās dzīves skola.

Mūsdienu trokšņainajā pasaulē, kur ir tik daudz lietu, kas novērš cilvēka uzmanību no būtiskā, un kur daudzi jūtas vientuļi, grēksūdze var būt vienīgā iespēja, kur penitents var tikt patiesi uzklausīts. Šajā kontekstā Svētais tēvs mudināja priesterus pēc iespējas biežāk uzturēties konfesionālā. Atzīstot savus grēkus, cilvēki aug pazemībā, vienlaikus aizvien labāk atzīst savu trauslumu, aizvien vairāk apzinās Dieva dāvātās piedošanas nepieciešamību un ar lielāku paļāvību atzīst, ka Dieva žēlastība var pārveidot dzīvi. Pāvests norādīja, ka vārdi „es tevi atbrīvoju no visiem taviem grēkiem” kļūst par patiesu mīlestības un cerības skolu.

J. Evertovskis / VR