Vatikāns: dekrēta par filozofijas ekleziālo studiju reformu prezentācija

Mūsdienās ir vajadzīga filozofija, jo tā mudina uzdot jautājumus par cilvēka dzīves jēgu – sacīja Katoliskās izglītības kongregācijas prefekts kard. Zenons Groholevskis, 22. martā Vatikānā prezentējot Dekrētu par filozofijas ekleziālo studiju reformu. Viņš norādīja, ka straujo pārmaiņu laikmetā Baznīca tiecas atbildēt jaunajām ekleziālās un sabiedriskās dzīves prasībām. Tā meklē atbildes uz jautājumiem, kas skar arī akadēmisko vidi. Katoliskās izglītības kongregācija rūpīgi seko ar Baznīcu saistīto augstskolu darbībai, tādā veidā palīdzot tām auglīgi īstenot savu misiju. Preses konferencē uzstājās kard. Grohoļevskis, minētā dikastērija sekretārs arhib. Žans Luī Bruges un Pontifikālās Svētā Toma universitātes rektors pr. Šarls Morerods.

Jaunajā dokumentā tiek aplūkoti universitātēm un ekleziālajām fakultātēm svarīgi jautājumi. Tā autori pievēršas filozofijas lomai straujo pārmaiņu kontekstā. Pr. Morerods norādīja, ka dekrēts ir pamudinājums filozofiem nopietni atgriezties pie filozofijas „sākotnējā aicinājuma”, proti, meklēt patieso, atklāt tās metafizisko dimensiju un mīlēt gudrību. Filozofija ir vistiešākajā veidā saistīta ar cilvēkā ielikto vēlmi iepazīt patiesību – viņš pasvītroja. Pieredze rāda, ka zināšanas filozofijā veicina arī citu zinātnisko disciplīnu labāku izpratni. Metafizika ļauj raudzīties uz realitāti kopumā un palīdz saskatīt starp dažādām zināšanu sfērām pastāvošo saikni. Tā pasargā atsevišķas zinātnes no noslēgšanās sevī. Bez tam, metafiziķis nekad nepretnostatīs patiesību un labumu vai pazīšanu un mīlestību.

Arhib. Bruges norādīja, ka reforma attiecas uz četrām institūcijām: ekleziālajām filozofijas fakultātēm, teoloģijas fakultāšu filozofijas studiju programmām, uz filozofijas fakultātēm afiliētajiem filozofijas institūtiem un teoloģijas fakultātēm afiliētajiem teoloģijas institūtiem. Galvenokārt šī reforma skar trīs jautājumus: studiju ilgumu, programmas un prasības attiecībā uz docētājiem. Kandidātiem uz priesterību filozofijas studiju ilgums tagad būs trīs gadi. Runājot par motīviem, kard. Groholevskis uzsvēra, ka ir nepieciešams pievērst lielu uzmanību filozofijas pasniedzēju sagatavotībai un lekciju kvalitātei. Šodien dzīvojam laikmetā, kurā cilvēka prātam trūkst skaidru orientieru un ir izplatīts skepticisms, relatīvisms un utilitārisms. Tāpēc ir svarīgi iegūt – sevišķi teoloģiskās formācijas ietvarā – nopietnas zināšanas filozofijā. Ja netiek ielikti stingri pamati filozofijā, tad teologam pietrūkst pamata zem kājām – vienā no saviem rakstiem atgādina Benedikts XVI. Katoliskās izglītības kongregācijas Dekrēts par filozofijas ekleziālo studiju reformu sastāv no divām daļām. Pirmajā tiek sniegts reformas pamatojums un norādīts, kādā garā tā tiek veikta, otrajā daļā tiek izklāstītas jaunās normas.

J. Evertovskis / VR