Sestdien Vatikānā noslēdzās garīgie vingrinājumi. Pāvests pateicās to vadītājam, karmelītu
tēvam Fransuā Marija Letelam par rūpīgi sagatavotajām meditācijām un par garīgo bagātību,
ko viņš šais dienās ir devis rekolekciju dalībniekiem. „Jūs mūs iekļāvāt svēto gājumā
un parādījāt, ka tieši „mazie” svētie ir „vislielākie” svētie. Jūs parādījāt, ka ticības
zinātne un mīlestības zinātne iet roku rokā un papildina viena otru, ka mīlestība
prot saskatīt vairāk nekā prāts,” teica Benedikts XVI.
Tā nu ir sagadījies,
ka garīgie vingrinājumi šogad noslēdzās svētā Jāzepa svētkos. Tas ir pāvesta Benedikta
XVI, kā arī visas universālās Baznīcas debesīgais aizbildnis. Viņš ir pazemīgs svētais
un pazemīgs kalpotājs, kuru Dievs izvēlējās par Pestītāja cienīgu sargu.
Svētais
Matejs Jāzepu raksturo ar vienu vienīgu vārdu, sakot, ka viņš bija taisnīgais. Vecās
Derības skatījumā, piemēram 1. Psalmā „taisnīgs” ir vīrs, kas ir iegrimis Dieva Vārdā,
kas dzīvo Dieva Vārdā, kas dzīvo saskaņā ar Likumu, uztverot to nevis kā nastu, bet
kā prieku.
Pāvests teica, ka Jāzeps bija taisnīgais, kurš iegrimis Dieva Vārdā
– rakstītajā un savas tautas izplatītajā Dieva Vārdā. Tieši šādā veidā viņš bija sagatavots
un aicināts iepazīt Iemiesoto Vārdu – Vārdu, kas ir nācis mūsu vidū kā cilvēks. Jāzeps
ir izvēlēts sargāt un aizstāvēt šo Iemiesoto Vārdu. Tā ir viņa misija arī visos laikos
– sargāt svēto Baznīcu un mūsu Kungu.
Benedikts XVI rosināja uzticēt sevi svētā
Jāzepa aizsardzībai un lūgt, lai viņš mums palīdz mūsu pazemīgajā kalpošanā. „Esam
pateicīgi par pazemīgajiem svētajiem un lūgsim Kungu, lai Viņš arī mūs dara pazemīgus
un svētus!” rekolekcijām noslēdzoties, teica pāvests.