Lai labāk īstenotu Benedikta XVI Pontifikālajai jaunās evaņģelizācijas veicināšanas
padomei uzticēto uzdevumu, 11. un 12. martā Romā tika rīkotas studiju dienas par jaunās
evaņģelizācijas vēsturiskajiem, epistemoloģiskajiem un pastorālajiem aspektiem. Šajā
sakarā dikastērija prezidents arhib. Rino Fizikella aicināja rūpīgi pārdomāt, kas
ir jaunā evaņģelizācija. Tā nav ne pirmā, ne atkārtota evaņģelizācija – viņš pasvītroja.
Minētā padome tika nodibināta 2010. gada rudenī ar pāvesta Motu proprio „Ubicumque
et semper” (Visur un vienmēr). Tās darbība ir vērsta uz zemēm ar senu kristīgo
tradīciju, kur šobrīd vairojas sekularizācija un sabiedrība attālinās no Dieva. Padomes
galvenie uzdevumi: padziļināt jaunās evaņģelizācijas teoloģisko un pastorālo nozīmi;
veicināt, izplatīt un aktualizēt pāvesta mācību, sadarbojoties ar vietējām Bīskapu
konferencēm; apgūt un izmantot komunikāciju līdzekļus, lai palīdzētu ticīgajiem saprast
un pieņemt Katoliskās Baznīcas katehisma norādes, kas ir nepieciešamas ticības ceļā.
Jēdzienu „jaunā evaņģelizācija” pirmo reizi lietoja Jānis Pāvils II 1979. gada 9.
jūnijā savas vizītes laikā Polijā. Runa ir par to, ka vajadzīga jauna degsme, jaunas
metodes un jauni izteiksmes veidi, piemēroti mūsdienu straujo pārmaiņu laikmetam.
Saieta laikā izvirzot jautājumus par jaunās evaņģelizācijas veidu, saturu un adresātu,
arhib. Fizikella atzina, ka nav iespējams rast tūlītējas izsmeļošas atbildes. Esam
aicināti apzināties, ka atrodamies ceļa pašā sākumā.