Pāvesta lūgšanu nodomi martā

Vispārējā nodomā Benedikts XVI aicina ticīgos lūgties: Lai Latīņamerikas tautas ir uzticīgas Evaņģēlijam, veicinot sociālo taisnīgumu un mieru.

Apustuliskā ceļojuma Brazīlijā laikā, 2007. gada maijā, pāvests Aparečidā atklāja Latīņamerikas un Karību reģiona bīskapu V vispārējo konferenci. Savā uzrunā pasvītroja, ka šī kontinenta tautām ir tiesības dzīvot pilnvērtīgi – saskaņā ar Dieva bērnu cieņu un daudz cilvēciskākos apstākļos. Tiem pienākas tiesības būt brīviem no bada un jebkāda veida vardarbības. Garīgie gani ir aicināti veicināt dzīvības kultūru. Svētais tēvs pasvītroja, ka patiesai attīstībai jābūt integrālai, tas ir, vērstai uz cilvēka vispusīgu izaugsmi. Apliecināja, ka Latīņamerikas tautas tiecas pēc dzīvības pārpilnības, ko ir apsolījis un dod pats Kristus.

Benedikts XVI aicināja uzdot jautājumu: Kādu ieguldījumu var dot Baznīca neatliekamu sociālo un politisko problēmu risināšanā? Kā tā var atbildēt nabadzības un trūkuma izaicinājumam? Problēmas, kas skar Ameriku un visu pasauli, ir ļoti sarežģītas, un tās nevar atrisināt ar vispārīgām programmām. Pāvests pasvītroja, ka izvirzītais jautājums attiecībā uz Baznīcu, skar mūs visus. Kādai jābūt mūsu rīcībai minētā izaicinājuma priekšā? Šajā sakarā Svētais tēvs pievērsās „taisnīgu struktūru” jautājumam. Tās ir tāds nosacījums, bez kura taisnīga kārtība sabiedrībā ir neiespējama. Kapitālisms un marksisms ar saviem ideoloģiskajiem apsolījumiem izrādījās maldinošs. Šodien Rietumos aizvien palielinās plaisa starp bagātajiem un nabagiem. Cilvēki degradējas ar alkoholu, narkotikām un citiem iluzoriem labumiem.
Lai rastos un varētu pastāvēt taisnīgas struktūras, katram cilvēkam un visai sabiedrībai jāatgriežas pie pamatvērtībām – atgādināja Benedikts XVI. Turklāt, lai sabiedrība nonāktu pie vienprātības morālo vērtību jomā un pietiktu spēka dzīvot saskaņā ar šīm vērtībām, ir būtiski atzīt Dieva klātbūtni.

Misiju nodomā Benedikts XVI pievēršas vajātajiem kristiešiem: Lai Svētais Gars dāvā savu gaismu un spēku visām kristiešu kopienām un atsevišķiem ticīgajiem, kuri daudzos pasaules reģionos vēl joprojām tiek vajāti vai diskriminēti Evaņģēlija dēļ.

Vēstījumā Pasaules Misiju dienā, kas tika atzīmēta 2009. gada 18. oktobrī, pāvests piemin visus tos, kas veltījuši savu dzīvi evaņģelizācijas darbam. Viņš īpaši piemin vietējās Baznīcas un misionārus, kas liecina par Dieva valstību un to izplata apstākļos, kad tiek vajāti, kad cieš dažādu spaidu dēļ, sākot no sociālās diskriminācijas līdz pat ieslodzīšanai cietumā, spīdzināšanai un nāvei. Arī šodien ne mazums ir to cilvēku, kas tiek nodoti nāvē Jēzus Vārda dēļ. Šajā sakarā Benedikts XVI norāda uz sava priekšgājēja Jāņa Pāvila II vārdu aktualitāti: „Jubilejas piemiņa mums atklājusi pārsteidzošu ainu, parādot, ka mūsu laiks ir īpaši bagāts ar lieciniekiem, kuri tādā vai citādā veidā ir pratuši dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju, naidīguma un vajāšanu ielenkti, bieži vien sniedzot visaugstāko liecību – asins liecību”.

Līdzdalība Kristus misijā iezīmē arī to Evaņģēlija sludinātāju dzīvi, kuriem ir paredzēts tāds pats liktenis kā viņu Mācītājam. Baznīca iet pa to pašu ceļu, pa kuru gāja Kristus, un tai ir tāds pats liktenis kā Viņam, jo tā nerīkojas saskaņā ar cilvēcisko loģiku un nepaļaujas uz savu pašas spēku, bet tā seko Kristum krusta ceļā un bērna paklausībā savam Tēvam kļūst par liecinieci un ceļabiedri visai cilvēcei – raksta pāvests vēstījumā Pasaules Misiju dienā.

Ziemassvētku vēstījumā „Urbi et Orbi” tā paša gada 25. decembrī Benedikts XVI atgādināja par Baznīcas klātbūtni Svētajā Zemē un citās Tuvo Austrumu valstīs. Tā aicina cilvēkus atmest jebkādu vardarbības un atriebības loģiku un ar atjaunotu sparu pievērsties ceļam uz mierīgu līdzāspastāvēšanu. Svētais tēvs pasvītroja, ka, neskatoties uz vajāšanām, diskrimināciju un uzbrukumiem, Baznīca visur sludina Kristus Evaņģēliju un ņem dalību sava Mācītāja liktenī.

J. Evertovskis / VR