Mīlestība – brīvības un prieka avots. Pāvesta katehēze par sv. Francisku no Sales

Nebaidieties mīlēt Dievu vairāk par visu! Vienīgi Viņā atradīsiet īsto prieku un savas dzīves pilnīgo piepildījumu! – tā visus ticīgos mudināja Benedikts XVI, vispārējās audiences laikā uzrunājot svētceļniekus franču valodā. Kopumā uz tikšanos ar Svēto tēvu ieradās 7 tūkstoši cilvēku no Francijas, Anglijas, Īrijas, Dānijas, Somijas, Itālijas, Argentības, Singapūras un citām zemēm. Klātesošo vidū bija Fokolāru kustības priesteri, sv. Kamila slimnieku aprūpētāju kongregācijas klostermāsas no dažādām valstīm un grupa lopkopju no Sardīnijas arhib. Paolo Atcei vadībā. Katehēzes mācību pāvests veltīja sv. Franciskam no Sales. Šis Baznīcas doktors mums atklāj, ka varam mīlēt Dievu, neko negaidot pretī, un varam pilnībā uzticēt sevi Viņa mīlestībai. Tieši tanī meklējama sv. Franciska dzīves skaistuma un viņa darbības panākumu atslēga – norādīja Benedikts XVI.

Pāvests pastāstīja, ka jaunībā Francisks piedzīvoja smagu garīgās dzīves krīzi. Viņš pieļāva domu, ka ir lemts mūžīgai pazudināšanai. Tomēr, pateicoties neatlaidīgai lūgšanai, saprata, ka viss būs labi, jo Dievs taču ir Mīlestība, Viņš ir „Dievs ar cilvēka sirdi”. Svētais apzinājās, ka Mīlestība mums vienmēr grib tikai to vislabāko. Francisks piedzima 1567. gadā Francijā dižciltīgā ģimenē. Saņēma teicamu vispārējo izglītību un devās studēt uz Parīzes Universitāti. Pēc tam Padujas Universitātē ieguva zinātnisko grādu kanoniskajās un civiltiesībās. 1593. gadā tika iesvētīts par priesteri, bet 1602. gadā – nominēts par Ženēvas bīskapu. Šī pilsēta tajā laikā bija kalvinistu bastions. Dedzīgais katoļticības aizstāvis nomira Lionā 1622. gadā.

Apustulis, rakstnieks, aktīvas darbības un lūgšanas vīrs – tā Francisku no Sales raksturoja Benedikts XVI. Svētais teicami prata iesaistīties teoloģiskajās debatēs un dialogā ar protestantiem. Taču pāri visam viņš bija izcils garīgais vadītājs. Pāvests pasvītroja, ka ar saviem darbiem un mācību viņš atstāja iespaidu visā Eiropā un tās ļaužu apziņā līdz pat mūsdienām. Francisks ir kristīgā humānisma paraugliecinieks. Grāmatā „Ievads reliģiskajā dzīvē” viņš runā par visu kristiešu aicinājumu uz svētumu, tādējādi aizsteidzoties priekšā Vatikāna II koncila mācībai. Autors parāda, ka, neskatoties uz savu dzīves kārtu vai profesiju, katrs cilvēks var dzīvot vienotībā ar Dievu. Attiecinot viņa mācību uz mūsdienām, vācu valodā runājošajiem svētceļniekiem Benedikts XVI sacīja: „Protams, kapucīnu mūks dzīvos citādi nekā ierēdnis, pilots vai restorāna oficiants, tomēr katrs var dzīvot vienotībā ar Dievu un būt svēts savā veidā. Svētumam ir daudz formu, tas nav vienveidīgs. Tas ir iespējams visās dzīves kārtās – itin visur es varu būt iekšēji vienots ar Dievu”.

Pāvests norādīja, ka minētajā grāmatā, kas paredzēta īpaši lajiem, izklāstītā mācība ir diezgan „revolucionāra”, jo jautājums par vispārējo aicinājumu uz svētumu tika izgaismots tikai Vatikāna II koncila laikā. Otrajā darbā „Traktāts par Dieva mīlestību” sv. Francisks no Sales aicina ticīgos atbildēt Dieva mīlestībai ar savu mīlestību un ilgoties pēc Viņa. Viņš mudina darīt visu mīlestības dēļ, nevis piespiedu kārtā. Atgādina, ka vairāk jāmīl paklausība, nevis jābīstas no nepaklausības. Šis darbs ir īsts šedevrs. Rakstot par ceļu pie Dieva, autors atzīst, ka katra cilvēka sirdī, neraugoties uz to, ka viņš ir grēcinieks, ielikta dabiska tieksme pēc Dieva. Cilvēks ilgojas mīlēt Dievu pāri visam. Mīlestības „važas”, ar kādām Dievs sasaista cilvēku, Francisks dēvē par patieso brīvību – paskaidroja Benedikts XVI. Mūsdienu cilvēkiem, kuri tiecas pēc brīvības ar lielu nemieru un nereti varmācīgā veidā, svētais atklāj, ka īstu brīvību un prieku var rast vienīgi Mīlestībā.

J. Evertovskis / VR